Pirms pieciem gadiem Latvijā tika izveidota izglītības iestāde, kādas valstī līdz tam nebija – Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola. Tā tika dibināta 2021. gada 1. jūlijā un svinīgi atklāta Kandavā, sākot jaunu posmu Latvijas militārajā izglītībā. Skolas uzdevums jau no pirmās dienas bija ambiciozs – dot jauniešiem kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību, vienlaikus attīstot viņu fizisko sagatavotību, līderību, disciplīnu un militārās pamatprasmes. “Sargs.lv” nolēma atskatīties uz skolas pirmajiem pieciem gadiem – no jaunas idejas līdz atpazīstamai mācību videi ar savām tradīcijām, pirmajiem absolventiem, pieaugošu konkursu uz mācību vietām un arvien redzamāku vietu valsts aizsardzības sistēmā.
Pirmajā mācību gadā skolā mācības uzsāka pirmie kadeti. Viņiem bija jāpieņem ne tikai jauna mācību programma, bet arī pilnīgi jauns ikdienas ritms – dzīve dienesta viesnīcā, formas tērps, fiziskā sagatavotība, militārā disciplīna, lauka nodarbības un augstas prasības mācībās. Jau pēc pirmā semestra skolas toreizējais direktors pulkvežleitnants Intars Kušners portālam “Sargs.lv” atzina, ka būt pirmajiem nozīmē ne tikai godu, bet arī lielu atbildību. Viņš uzsvēra, ka jaunieši kļuvuši patstāvīgāki un atbildīgāki, bet pats kurss pakāpeniski pārtapis par vienotu kolektīvu.
Skolas mācību modelis no sākuma balstīts divās vienlīdz svarīgās dimensijās. No vienas puses, audzēkņi apgūst vispārējo vidējo izglītību, īpašu uzmanību pievēršot eksaktajiem priekšmetiem, angļu valodai un kritiskajai domāšanai. No otras puses, viņi soli pa solim apgūst militārās zināšanas – topogrāfiju, sakarus, pirmo palīdzību, ieroču mācību, lauka kaujas iemaņas, nodaļas līmeņa darbu un militāro vadību. 2023. gadā valdība atbalstīja profesionālās izglītības iestādes statusa noteikšanu skolai, nostiprinot tās vietu Latvijas izglītības un aizsardzības sistēmā.
Ļoti būtiska skolas identitātes daļa ir tradīcijas. Tās nav dekoratīvs papildinājums mācību procesam, bet veids, kā jaunieši pakāpeniski nostiprina piederību skolai, vienībai un plašākai Latvijas karavīra vēsturei. Jau 2022. gada martā Kalpaka skolas kadeti pirmo reizi piedalījās pārgājienā “Oskaram Kalpakam pa pēdām”, godinot Kurzemes atbrīvošanas sākumu. Šajā pārgājienā jaunieši tika iesvētīti kā pilntiesīgi skolas kadeti.
Vēlāk iesvētības kļuva par ikgadēju skolas notikumu. Tās parasti notiek februāra beigās vai marta sākumā, sasaistot jauno kadetu pieredzi ar Oskara Kalpaka pēdējām kaujām. 2026. gadā pirmā kursa audzēkņi devās aptuveni 10 kilometru garā militārā maršā pa Kalpaka un viņa karavīru kauju ceļiem līdz Oskara Kalpaka muzejam “Airītes”, veica komandas uzdevumus un vakarā deva svinīgo solījumu.
Par vienu no spilgtākajām skolas tradīcijām kļuva arī berešu maršs. 2024. gadā trešā kursa kadeti pirmo reizi devās pārbaudījumā, lai nopelnītu tiesības nēsāt skolas bereti un kokardi. Tas bija nakts maršs Kandavā un tās apkārtnē, kurā kadetiem bija jāveic uzdevumi vairākās stacijās un jāapliecina gan fiziskā izturība, gan spēja darboties komandā.
2025. gadā berešu maršs jau tika aizvadīts kā skolas tradīcija. Tajā piedalījās 30 trešā kursa kadeti, kuri veica aptuveni 25 kilometru distanci ar pilnu ekipējumu un 72 stundu somu. Uzdevumu stacijās tika pārbaudītas topogrāfijas zināšanas, triecienšautenes G36 uzbūves pārzināšana, medicīniskā palīdzība, evakuācija, šķēršļu pārvarēšana un citas prasmes. Šis pārbaudījums labi parāda Kalpaka skolas būtību – tā nav tikai militāro zināšanu apguve, bet regulāra sevis pārbaude reālos apstākļos.
Svarīgs pavērsiens skolas attīstībā bija kadetu prakse Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Jau 2024. gadā trešā kursa kadeti praksē Štāba bataljonā, Gaisa spēkos un NBS Kājnieku skolā Alūksnē mentoru uzraudzībā veidoja nodarbību plānus, vadīja nodarbības un apmācīja valsts aizsardzības dienesta karavīrus. Tas bija brīdis, kad skolas audzēkņi no mācību vides pārgāja uz reālu instruktora darbu.
2025. gadā šī pieredze turpinājās vēl praktiskākā formā. Kalpaka skolas kadeti praksē apmācīja valsts aizsardzības dienesta karavīrus lauka kaujas iemaņās, vadot uguns un kustības taktiskos vingrinājumus. Šajā posmā jaunieši jau ne tikai demonstrēja savas zināšanas, bet arī mācījās skaidrot, vadīt, koriģēt un uzņemties atbildību par citu apmācību.
Piecu gadu laikā mainījusies arī pati militārā vide, kurai skola gatavo jauniešus. To labi parāda dronu apmācība. 2025. gadā Kalpaka skolas kadeti poligonā “Mežaine” apguva bezpilota lidaparātu militārās apmācības kursu. Sākumā tika apgūti drona lietošanas pamati, drošības iestatījumi, navigācija un lidošana bez GPS, bet vēlāk kursanti taktiskā vidē strādāja grupās, kurās mainījās komandiera, navigatora, pilota un drona palaidēja lomas. Kursa noslēgumā viņiem bija jāiziet pilns izlūkošanas uzdevuma cikls – no pavēles saņemšanas un plānošanas līdz izlūkošanas ziņojuma nodošanai.
Skolas nozīmi pamanījusi arī valsts augstākā vadība. 2024. gadā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc skolas apmeklējuma norādīja, ka Kalpaka profesionālā vidusskola ir savas attīstības ceļa sākumā, bet jau kļuvusi par prestižu vidusskolu ar militārās profesijas ievirzi. Šāds novērtējums bija būtisks, jo skola tobrīd vēl nebija sasniegusi savu pirmo izlaidumu, taču jau bija pierādījusi, ka spēj apvienot vidējo izglītību, profesionālo militāro sagatavotību un patriotisko audzināšanu.
Simboliski svarīgākais brīdis skolas pirmajos piecos gados pienāca 2025. gada 5. jūlijā, kad Kandavā notika pirmais izlaidums. Pirmie absolventi pēc četru gadu mācību cikla saņēma profesionālās vidējās izglītības diplomus, jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju un kaprāļa pakāpi. Viņi bija pirmie ne tikai hronoloģiski, bet arī pēc būtības – pirmie, kuri bija izgājuši cauri vēl tikai veidojamai sistēmai, palīdzējuši radīt tradīcijas un pārbaudījuši, kā skolas ideja darbojas praksē.
Pirmajā izlaidumā jauniešus sveica Valsts prezidents, aizsardzības ministrs, NBS komandieris un skolas vadība. Prezidenta sacītais, ka šie absolventi ir pirmie darbos un daudzu tradīciju pamatlicēji, precīzi raksturoja viņu lomu. Savukārt pašu absolventu teiktais “Sargs.lv” reportāžā atklāja skolas cilvēcisko pusi – aiz grūtībām, disciplīnas un fiziskajiem pārbaudījumiem ir jaunieši, kuri četru gadu laikā iemācījušies pārvarēt bailes, noticēt sev un saprast, ka līderība sākas ar spēju turpināt iesākto.
Par skolas pieaugošo prestižu liecina arī konkurss uz mācību vietām. 2021. gadā jaunizveidotajai skolai tika saņemti 67 pieteikumi, bet 2025./2026. mācību gadam jau pieteicās 99 pretendenti uz 25 vietām. Atlases process ietver gan mācību sasniegumu izvērtēšanu, gan fiziskās sagatavotības pārbaudes – roku saliekšanu un iztaisnošanu balstā guļus, kāju pievilkšanu pie stieņa un skriešanas normatīvus.
Piecu gadu robežšķirtne sakrita arī ar vadības maiņu. 2025. gada oktobrī direktora amatā stājās pulkvežleitnants Aivars Spriedējs, nomainot pulkvežleitnantu Intaru Kušneru, kurš skolu vadīja kopš tās dibināšanas. Šī pāreja iezīmēja skolas pirmā attīstības posma noslēgumu – no izveides, pirmā kursa un tradīciju iedibināšanas līdz pirmajam izlaidumam.
Kalpaka skolas piecu gadu stāsts ir arī plašāks stāsts par Latvijas aizsardzības kultūras maiņu. Šajā kontekstā Kalpaka skola ieņem īpašu vietu – tā jauniešiem dod iespēju jau vidusskolas vecumā saprast, ko nozīmē dienests, disciplīna, komanda un valsts aizsardzība, vienlaikus neatņemot iespēju pēc absolvēšanas izvēlēties arī civilās izglītības un karjeras ceļu. Par Kalpaka skolas panākumiem liecina arī fakts, ka 2026. gadā durvis vērusi jau otrā vidējās izglītības iestāde ar militāru ievirzi – Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola Maltā.
