Meklēšanas rezultāts

Baltijas valstis apņēmušās nesamazināt aizsardzības nozarei atvēlēto finansējumu zem 2% no IKP. To apliecina šodien Alūksnē un Gulbenē notikušās Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā parakstītais trīspusējais komunikē. Tāpat vizītes laikā aizsardzības ministri pārrunāja reģiona aktuālos aizsardzības un drošības jautājumus. Ministri uzsver – arī Covid-19 pandēmijas aizsegā Krievijas radītie draudi ...

Baltijas valstīs ir vienāds skatījums uz aizsardzības nozares finansēšanu. Par spīti Covid-19 pandēmijas radītajām grūtībām, visas trīs valstis vēlas saglabāt finansējumu bruņoto spēku attīstībai esošajos līmeņos, tā pēc trīs Baltijas valstu aizsardzības ministru videokonferences portālam “Sargs.lv” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Kaut šobrīd politiskajā un mediju dienaskārtībā Covid-19 ieņēmis galveno vietu, nav pieļaujams, ka šajā ārkārtas situācijā atsevišķi politiķi cīņā pret Covid-19 gatavi “mest” arī Latvijas aizsardzības budžetu, aizmirstot, ka bruņotie spēki ir sabiedriskās drošības mugurkauls gan militārās, gan civilās krīzēs. Tā savā komentārā portālam “Delfi.lv” uzsver Zemessardzes atbalsta fonda “Zemessargam.lv” ...

Aizvadītajā gadā Latvijas finansējums aizsardzības vajadzībām sasniedza 3,74% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trešais augstākais rādītājs NATO valstu vidū, liecina alianses ģenerālsekretāra Marka Rites sagatavotais ikgadējais publiskais ziņojums.

NATO Ziemeļatlantijas Aizsardzības inovāciju ieviešanas fonda J auno tehnoloģiju inkubatora amatpersonas izvēlējušās 44 uzņēmumus, kuriem tiks piešķirts pirmās kārtas finansējums, kas paredzēts kopējās alianses zemūdens sensoru, energoresursu noturības un drošas informācijas apmaiņu tehnoloģiju attīstības jomā.

Lietuva jūlijā Viļņā gaidāmajā samitā centīsies panākt NATO dalībvalstu apņēmību aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no to iekšzemes kopprodukta (IKP), paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka uzsāktas jaunas sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Aizsardzības ministrija informē, ka sākot ar 2023. gada 1. janvāri Aizsardzības ministrija un tās padotībā un pārraudzībā esošās iestādes pāries uz elektronisko rēķinu apriti, turpmāk apgādes rēķinus un preču pavadzīmes apstrādei pieņemot tikai atbilstoši elektronisko rēķinu standartam un kārtībai.

NATO dalībvalstis gan individuāli, gan arī kolektīvi cīnās ar korona vīrusu. Tikmēr Briseles amatpersonas ir sākušas apkopot gūto pieredzi, lai sagatavotos iespējami ātrākai reaģēšanai uz krīzes situācijām, ja tas būs nepieciešams.

NATO valstu bruņotie spēki aktīvi iesaistās Covid-19 krīzes novēršanā, tomēr šīs pandēmijas ēnā dalībvalstu valdības nedrīkst aizmirst par drošības izaicinājumiem ar kuriem arvien sastopas visas alianses dalībvalstis. Tā pirms trešdien gaidāmās NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās video preses konferencē uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.