Vairāki Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri sniegoto novembra pēdējo dienu pavadīja, realizējot nacionālā kultūras mantojuma glābšanas triecienplānu. Tā par septembrī Daugavgrīvas pludmalē izskalotā kuģa vraka izcelšanas darbiem intervijā “Sargs.lv” stāsta NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Autotransporta nodrošinājuma centra komandieris majors Uldis Dadžāns. Viņš atzīst – labi, ka bijis rezerves plāns, jo darbos sākotnēji plānotās pāris stundas ievilkušās teju uz visu dienu. Tagad ir liels gandarījums, jo vairāk nekā 100 gadus vecais kuģa vraks nu nodots Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP), savukārt paši karavīri, kaut slapjām kājām, guvuši unikālu pieredzi – šāda operācija veikta pirmo reizi.
Majors U. Dadžāns stāsta, ka pagājušajā nedēļā no Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera saņemts uzdevums – palīdzēt izcelt kuģa vraka atliekas, kas Daugavgrīvas pludmalē atradās jau kopš šī gada rudens.
Lai ieplānotu nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus, karavīri pirms tam aizbraukuši vietu apskatīt. Pēc tam tapis operācijas plāns, tai skaitā arī rezerves, kas beigās arī ticis izmantots. Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) gādājusi, lai NBS transports brīvi var iebraukt piejūras teritorijā un piekļūt kuģa vrakam.
Darbi sākti 30. novembrī pulksten desmitos no rīta un, ja sākumā bijusi doma visu pabeigt dažu stundu laikā, tad beigās glābšanas operācija ieilgusi līdz vēlai pēcpusdienai. To lielākoties ietekmējuši arī ziemīgie laikapstākļi.
Jau ziņots, ka šī gada septembrī Daugavgrīvas pludmalē tika atrasts vismaz 12 metrus garš kuģa vraks, kas, visticamāk, datējams ar 19. gadsimtu. Kā norādījuši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Arheoloģijas un vēstures daļas speciālisti – zinot, ka tagadējā piekrastes zona pie Daugavgrīvas bākas veidojusies un nostiprinājusies tikai 19. gadsimta vidū, šis vraks varētu būt datēts ar 19. gadsimtu pirmo pusi – tātad tas varētu būt apmēram 150-200 gadus vecs.
Kuģa vraka izcelšanas darbos piedalījās pieci NBS Autotransporta nodrošinājuma centra karavīri, un vienības komandieris majors U. Dadžāns atzīst, ka šāda pieredze gūta pirmo reizi. Lai arī ikdienā centra speciālisti veic dažādu kravu, tai skaitā nestandarta, pārvadājumus, šoreiz bijis jābūt ļoti uzmanīgiem, jo kuģa atliekas, kas jūrā atradušās vismaz simts gadus, ir ļoti trauslas.
Jau ziņots, ka sākotnēji šoruden izskalotā kuģa vraka atrakšanas darbus ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju veica Rīgas brīvostas darbinieki, taču izrādījās, ka vraks ir lielāks nekā iepriekš domāts – vismaz 12 metrus garš, 3,5 metrus plats un turpinājās arī virzienā uz kāpu un uz sāniem zem pieplūstošā jūras ūdens līmeņa.
Tāpēc, lai nodrošinātu vraka tālāko saglabāšanos un pasargātu koka konstrukcijas no straujas degradācijas, NKMP kopā ar Rīgas brīvostas pārstāvjiem pieņēma lēmumu atradumu vietu aizbērt, lai tas būtu mitrumā un vēsumā, kur atradies vismaz 150 gadus. Tāpat arī bijis jāizstrādā tālākās rīcības plāns un jāapzina resursi, lai uzreiz pēc izrakšanas varētu sākt atraduma konservēšanas un saglabāšanas darbus, pretējā gadījumā tas, nonācis virszemē, ātri vien var aiziet bojā.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālisti precīzākus secinājumus par konkrēto kuģi varēs izdarīt pēc tā kārtīgas izpētes, taču jau tagad atzīst – fakts, ka tas bijis apšūts ar vara plāksnēm, norāda, ka tas bijis vai nu kara kuģis, vai tāltirdzniecības kuģis, kas kuģojis ne tikai pa Baltijas un Ziemeļjūru, bet, iespējams, devies arī tālākos braucienos uz tropisko joslu. Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti 18. gadsimta 70. un 80. gados, tāpēc šis vraks, visticamāk, datējams ar 19. gadsimtu.
NBS Autotransporta nodrošinājuma centra galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas bruņoto spēku, tai skaitā Zemessardzes, personāla un materiāli tehnisko līdzekļu pārvadāšanu – Latvijā un arī ārvalstu teritorijā.
Tāpat centra speciālisti ir tie, kuri ar NBS transportu Covid-19 pandēmijas laikā nodrošina medicīnisko aizsarglīdzekļu un iekārtu loģistiku uz Latvijas medicīnas iestādēm. Tas attiecas arī uz to palīdzības sūtījumu nogādāšanu, ko cīņā ar Covid Latvija saņēmusi no citām valstīm – mākslīgo plaušu ventilatoriem un citu pirmās nepieciešamības medicīnisko aprīkojumu.
