NBS komandieris: Karavīri pilda ne tikai oficiāli noteikto, bet arī to, kas viņiem sirdīs

Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Būt stipriem, pārliecinātiem un ar lielu sparu sasniegt visus uzdevumus, lai nosargātu mūsu valsti. Tāds ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa vēlējums visiem karavīriem un zemessargiem šajā Lāčplēša dienā. Viņš arī norāda, ka, esot atbalstā gan policistiem, gan mediķiem, gan robežsargiem, Latvijas armijas pārstāvji parāda, ka pilda ne tikai oficiāli noteiktos pienākumus, bet galvenokārt to, kas ir sirdī.

NBS komandiera pārliecība ir nesalaužama – mūsu valsts un sabiedrība jebkurā krīzes situācijā tiks pasargāta. Šim uzdevumam Latvijas bruņotie spēki velta visus savus spēkus, ikdienā mācoties un trenējoties, tai skaitā kopā arī ar NATO sabiedrotajiem.

Viņš atzīst – šis laiks ir izaicinājumiem pilns, taču viņš nekad nav šaubījies, ka karavīri un zemessargi ar visiem uzdevumiem lieliski tiks galā. Pats lielākais prieks, ka viņi īsā laikā spējuši apgūt gandrīz jebkuru specialitāti, lai nepieciešamības gadījumā varētu atbalstīt gan Valsts policiju, gan robežsargus, gan veselības iestādes.

NBS komandieris

ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš

“Esmu gandarīts, ka man pat nevajadzēja izdot īpašu pavēli, visi pieteicās brīvprātīgi, lai visi kopā mēs pandēmiju uzvarētu pēc iespējas ātrāk [..] Karavīri un zemessargi atpakaļ atnes ziņas, ka viņi tiek uztverti ar ļoti lielām emocijām, un tā ir vislielākā pateicība. Tas ir tāpēc, ka mēs ne tikai pildām savus oficiālos pienākumus, bet mēs pildām to, kas mums sirdī."

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā uzrunā Rīgas Brāļu kapos uzsvēra, ka 11. novembris ir Latvijas uzvaras diena, kad ik gadu aizsardzības nozares vadība un arī sabiedrība pulcējas Rīgas Brāļu kapos, noliekot ziedus un atceroties Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu.

“Tieši viņi savulaik izcīnīja Latvijas neatkarību un brīvību, pierādot, ka mūs nevar salauzt. Ik gadu viņus godinām, jo bez viņiem nebūt ne mūs, ne mūsu valsts, ne valodas un demokrātijas,” saka A. Pabriks.

Laikā, kad Nacionālo bruņoto spēku, tai skaitā Zemessardzes pārstāvji, sniedz atbalstu gan mediķiem vakcinācijas procesa organizēšanā un Covid pacientu aprūpē, gan policistiem, gan robežsargiem Austrumu robežas apsardzībā, ministrs vēlreiz apliecina – Latvijas armija un Latvijas karavīri izdarīs visu, lai neviens netiktu pāri Latvijas robežām.

“Kad bijām zem Padomju okupācijas un mūsu zemi bradāja svešs zābaks, viens no viņu mērķiem bija panākt, ka neticam paši sev un nespējam paši par sevi pastāvēt, jo tad ar nāciju nav jākaro, tā padodas pati. [..] Šajos 30 neatkarības gados esam atguvuši ticību sev, patriotisms ir stiprs, Latvijas bruņotie spēki ir labi trenēti un mēs neļausim nevienam pāriet pāri mūsu robežām, jo aiz mums stāv šie strēlnieki un latviešu tauta, kas mūs vērtē ikdienā,” pauž ministrs.

Virtuālus sveicienus “Latvijas Televīzijas” speciālizlaiduma laikā visiem Latvijas iedzīvotājiem sūtīja arī vairāki pašlaik starptautiskās operācijās dienošie Latvijas bruņoto spēku karavīri. Viens no viņiem – majors Vitālijs Škvarnovskis, kurš šobrīd pilda štāba vecākā inspektora pienākumus ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali “MINUSMA”. Šīs misijas mērķis ir nodrošināt un uzturēt mieru Mali valsts teritorijā, sniedzot atbalstu cīņā ar terorismu reģionā, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un ekonomiskās situācijas nostabilizēšanu.

“Latvijas karavīri šajā misijā piedalās kopš 2016. gada. Izmantojot iespēju, vēlos sveikt Latvijas iedzīvotājus Lāčplēša dienā, novēlot katram no mums būt savas valsts patriotam, pieminot un godinot brīvības cīnītājus. Gribu nodot sveicienus arī saviem vecākiem, tuvākajiem cilvēkiem un meitai. Mācies labi un esi paklausīga, tētis tevi ļoti stipri mīl. Gods kalpot Latvijai!” saka majors V. Škvarnovskis.

Šogad Lāčplēša dienā Latvijā atzīmē 102. gadadienu kopš neatkarīgās Latvijas armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un par spīti grūtajām cīņām jau 11. novembrī Bermonta karaspēks no Rīgas tika padzīts. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, tai skaitā 57 virsniekus.

NBS komandieris: Karavīri pilda ne tikai oficiāli noteikto, bet arī to, kas viņiem sirdīs

Dalīties ar šīs lapas saturu!