ISW: Kremlis Abū Dabī sarunās cenšas atjaunot ultimātu NATO un panākt Eiropas drošības pārskatīšanu

PASAULĒ I 11.11.2026
ISW / UNIAN / Reuters / NATO / Stiftung Wissenschaft und Politik / Associated Press / Sargs.lv
agresijaEiropas SavienībaKrievijaNATO
Putins bunkurā
Foto: Wikimedia

Krievija ASV, Ukrainas un Krievijas trīspusējās sarunas Abū Dabī cenšas izmantot, lai panāktu ne vien Maskavai izdevīgus nosacījumus kara izbeigšanai Ukrainā, bet arī būtiski pārveidotu visu Eiropas drošības arhitektūru. Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi brīdina, ka Kremlis faktiski atgriezies pie 2021. gada ultimāta, kurā pieprasīja apturēt NATO paplašināšanos un ierobežot alianses militāro klātbūtni Austrumeiropā. Šādu prasību īstenošana tieši skartu arī Baltijas valstu drošību un ierobežotu NATO iespējas nodrošināt to aizsardzību.

Kā jaunākajā, 10. novembrī publicētajā Krievijas ofensīvas novērtējumā norāda ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, Maskava cenšas panākt, lai Abū Dabī notiekošo sarunu centrā nonāktu nevis konkrēti Krievijas sāktā kara izbeigšanas nosacījumi, bet gan daudz plašāks jautājums par Eiropas drošības sistēmas nākotni.

Šāda pieeja atspoguļo Kremļa ilgstošo centienu panākt, lai Krievijai būtu ietekme uz NATO militāro klātbūtni un Eiropas valstu drošības politiskajām izvēlēm. ISW vērtējumā tā ir mēģinājums atdzīvināt prasības, kuras Maskava ASV un NATO izvirzīja vēl 2021. gada decembrī – dažus mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Par šādu ieceri liecina arī Krievijas delegācijas pārstāvju izteikumi.

Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz anonīmu avotu Krievijas delegācijā, 10. novembrī vēstīja, ka Maskava par sarunu galveno mērķi uzskata jaunas, visaptverošas Eiropas drošības sistēmas izveidi. Savukārt Ukrainas konflikta noregulējums, kaut arī nozīmīgs, Krievijas skatījumā esot tikai viena daļa no plašākas vienošanās.

Šāda formulējuma nozīme ir būtiska. Tas ļautu Maskavai pie sarunu galda izvirzīt prasības, kas skar ne tikai Ukrainas nākotni, bet arī NATO dalībvalstu militāro infrastruktūru, sabiedroto spēku izvietošanu un alianses paplašināšanās politiku.

Maskava nevēlas Eiropas pārstāvju tiešu līdzdalību sarunās

Vēl viens būtisks pretrunu avots ir Eiropas valstu līdzdalība sarunās.

Krievija vairākkārt paudusi nostāju, ka pašreizējām sarunām jānotiek trīspusējā formātā – starp Maskavu, Vašingtonu un Kijivu –, neiekļaujot tajās Eiropas valstu pārstāvjus.

Tādējādi veidojas situācija, kurā Krievija vēlas apspriest visas Eiropas drošības sistēmas nākotni, vienlaikus ierobežojot Eiropas valstu tiešu līdzdalību šajās diskusijās.

ISW vērtējumā šāda pieeja saskan ar Kremļa centieniem vājināt Eiropas valstu ietekmi uz sarunu rezultātiem un nepieļaut Ukrainai nepieciešamo drošības garantiju izveidi.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova 7. novembrī atkārtoti paziņoja, ka ārvalstu militārā kontingenta izvietošana Ukrainā Maskavai nav pieņemama. Krievija šādu soli uzskatītu par ārvalstu militāru iejaukšanos.

Šī nostāja tieši skar Eiropā apspriestās iespējas pēc kara Ukrainā izvietot starptautiskus spēkus, kas palīdzētu uzraudzīt iespējamās miera vienošanās ievērošanu un atturētu Krieviju no atkārtota uzbrukuma.

Eiropas valstis savukārt uzsver, ka tās nevar tikt izslēgtas no sarunām par lēmumiem, kas tieši ietekmētu to drošību.

Lai gan Eiropas Savienības un NATO pārstāvji atrodas Abū Dabī un piedalās atsevišķās konsultācijās ar ASV un Ukrainas delegācijām, Krievija līdz šim nav piekritusi paplašināt galveno sarunu formātu, iekļaujot tajā arī Eiropas pārstāvjus.

Ukraina vēlas vispirms apturēt karu, Krievija – vienoties par jauniem drošības noteikumiem

Abū Dabī sarunās būtiski atšķiras arī Ukrainas un Krievijas redzējums par nepieciešamo soļu secību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunu pirmās dienas atzinīgi novērtēja ASV diplomātiskos centienus un raksturoja sarunas kā konstruktīvas un saturīgas.

Tomēr Ukrainas prezidents uzsvēra, ka vispirms nepieciešams panākt kara pārtraukšanu, pēc tam vienoties par uzticamām Ukrainas drošības garantijām un tikai tad pievērsties plašākām diskusijām par Eiropas drošības sistēmas nākotni.

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paudis pretēju nostāju, uzskatot, ka vispirms jāpanāk skaidrība par turpmāko Eiropas drošības kārtību.

Tas liecina, ka domstarpības attiecas ne tikai uz iespējamas vienošanās saturu, bet arī uz pašu sarunu loģiku.

Kijivai galvenais jautājums ir Krievijas agresijas izbeigšana un garantijas pret tās atkārtošanos. Maskava savukārt vēlas panākt daudz plašāku vienošanos, kas ietekmētu NATO un Eiropas valstu turpmākās drošības politikas iespējas.

ISW: Krievija turpina izmantot NATO kā ieganstu savai agresijai

ISW analītiķi norāda, ka Kremlis joprojām cenšas attaisnot karu pret Ukrainu ar apgalvojumiem par NATO radītu apdraudējumu Krievijas drošībai.

Maskava jau gadiem apgalvo, ka Ukrainas iespējamā pievienošanās NATO esot eksistenciāls drauds Krievijai, tomēr analītiķi uzsver, ka šāds skaidrojums neatbilst faktiskajai notikumu attīstībai.

Lai gan NATO 2008. gada Bukarestes samitā paziņoja, ka Ukraina un Gruzija nākotnē varēs kļūt par alianses dalībvalstīm, līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā nebija panākta vienošanās par konkrētu Ukrainas uzņemšanas grafiku.

Kara izpētes institūta vērtējumā Krievijas agresijas patiesie stratēģiskie mērķi ir plašāki par Ukrainas iespējamo dalību NATO. Tie ietver centienus vājināt Rietumu vienotību un atjaunot Krievijas dominējošo ietekmi pār bijušās Padomju Savienības teritorijām.

Šādā kontekstā arī sarunu formāta paplašināšana līdz visaptverošai Eiropas drošības sistēmas pārskatīšanai var kalpot Maskavas mēģinājumiem panākt politiskas piekāpšanās jomās, kas pārsniedz pašreizējā kara robežas.

Turklāt Krievija turpina militārās operācijas Ukrainā, neraugoties uz diplomātiskajām sarunām. Tādējādi sarunu process norisinās apstākļos, kuros Maskava vienlaikus izmanto gan militāro spiedienu, gan diplomātiskās prasības.