Polija novērsusi iespējamu Krievijas provokāciju ar daudziem upuriem – Maskava plānojusi vainu uzvelt Ukrainai

PASAULĒ I 19.11.2026
Rzeczpospolita / PAP / AP / ISW / Euronews / Sargs.lv
hibrīdkaršKrievijaPolijarobeža
Polijas-Lietuvas-Krievijas robeža
Foto: Wikimedia

Krievijas specdienesti oktobra beigās un novembra sākumā, iespējams, gatavojuši plašu diversiju pie Polijas robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, kuras rezultātā varētu iet bojā daudzi cilvēki. Uzbrukumu bija paredzēts pasniegt kā Ukrainas rīkotu operāciju, lai mazinātu Polijas un citu sabiedroto atbalstu Kijivai. Par šādu plānu, atsaucoties uz avotiem Polijas drošības struktūrās, 18. novembrī ziņoja laikraksts “Rzeczpospolita”. Polijas aizsardzības ministrs un militārās pretizlūkošanas vadītājs ir apstiprinājuši, ka dienesti saņēmuši brīdinājumus un īstenojuši pretpasākumus, taču iespējamā uzbrukuma scenārija detaļas publiski nav izklāstītas.

Iespējamais mērķis – izraisīt asinsizliešanu un vainot Ukrainu

“Rzeczpospolita” izmeklēšanā apkopota informācija no augsta līmeņa avotiem, kuri pārzina Polijas dienestu un armijas īstenoto preventīvo operāciju. Viņu vērtējumā Krievijas izlūkdienesti plānojuši darbības Polijas teritorijā pie robežas ar Kaļiņingradas apgabalu, iespējams, arī nelikumīgu robežas šķērsošanu un inscenētu uzbrukumu objektam Krievijas pusē.

Kāds no laikraksta avotiem norādījis, ka dienestu rīcībā bijusi informācija par konkrētiem iespējamiem uzbrukuma objektiem un ka plānotāji rēķinājušies ar lielu upuru skaitu. Precīzi mērķi un iespējamā uzbrukuma metode nav publiskoti.

Iecerētā operācija raksturota kā uzbrukums zem sveša karoga – diversija, kurā īstie organizētāji mēģina radīt pierādījumus, kas atbildību piedēvē citai valstij vai grupai. Šajā gadījumā, pēc poļu avotu teiktā, aizdomām vajadzējis krist uz Ukrainu.

Viens avots pieļāvis, ka iespējamos iebrucējus pēc robežas šķērsošanas varētu nogalināt vai pie viņiem atrast Ukrainas izcelsmi it kā apliecinošus priekšmetus. Šāda versija nav apstiprināta ar publiskotiem izmeklēšanas materiāliem, un nav zināms, vai plānotās operācijas īstenotāji vispār bija atlasīti.

 

 

Polijas dienesti un armija pastiprināja robežas aizsardzību

Saskaņā ar “Rzeczpospolita” avotiem sākotnējais brīdinājums nācis no sabiedroto izlūkdienestiem, bet draudu pazīmes neatkarīgi pamanījuši arī Polijas analītiķi. Bažas pieaugušas pēc informācijas par Krievijas izlūkošanas virsnieku aktivitāti Kaļiņingradas apgabalā.

Oktobra beigās un novembra sākumā Polija uz Krievijas pierobežu nosūtīja papildu policijas, robežsardzes un pretterorisma vienības, kā arī pastiprināja iekšējās drošības dienesta ABW iesaisti. Varmijas–Mazūrijas vojevodistē darbojās arī speciālo operāciju spēku vienības, tostarp GROM, AGAT un NIL, izmantojot bezpilota lidaparātus.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks 3. novembrī paziņoja, ka naktī uz robežas pamanītas aizdomīgas personu kustības, tostarp cilvēki ar lukturīšiem. Pēc viņa teiktā, drošības spēki ātri reaģējuši, un iespējamā provokācija nav notikusi. Vienlaikus premjers atzina, ka nav iespējams ar pilnīgu pārliecību apstiprināt, kāds bijis novēroto personu nodoms.

Tolaik Polijas varasiestādes jau bija saņēmušas konkrētākus brīdinājumus par iespējamiem sabotāžas aktiem vai bruņotu personu iekļūšanu valstī novembra pirmajā pusē. Tāpēc preventīvo pasākumu mērķis bija ne tikai reaģēt uz incidentu, bet arī atturēt tā iespējamos organizētājus.

Aizsardzības ministrs apstiprina pretpasākumus

18. novembrī Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs apstiprināja, ka valsts dienestiem bijusi informācija par gatavotu Krievijas provokāciju un tie attiecīgi rīkojušies. Viņš uzsvēra, ka Krievijas radītais apdraudējums izpaužas ne tikai kā tradicionāls militārs uzbrukums, bet arī diversijas, dedzināšana, uzbrukumi transporta infrastruktūrai un kibertelpai.

Savukārt 19. novembrī Polijas Militārās pretizlūkošanas dienesta (SKW) vadītājs ģenerālis Jaroslavs Strožiks apstiprināja, ka informāciju par iespējamu provokāciju pie Polijas un Krievijas robežas snieguši gan Polijas, gan sabiedroto izlūkošanas avoti. Viņš norādīja, ka šādi signāli jāvērtē piesardzīgi, jo to ticamību ne vienmēr iespējams uzreiz noteikt.

Polijas specdienestu koordinators Tomašs Semoņaks tikmēr nav publiski apstiprinājis versiju par konkrētu terora aktu ar daudziem upuriem. Viņš atzina, ka valsts veiktie drošības pasākumi bijuši atbilstoši un draudi novērtēti kā reāli, bet slepenas informācijas detaļas netiek atklātas.

Tātad oficiāli ir apstiprināti izlūkošanas brīdinājumi un preventīvā operācija; konkrētais masveida upuru un Ukrainas vainošanas scenārijs balstās mediju avotu sniegtajā informācijā.

 

Paralēles ar 1939. gada Glivices provokāciju

Viens no “Rzeczpospolita” sarunbiedriem iespējamo Krievijas ieceri salīdzinājis ar nacistiskās Vācijas 1939. gada 31. augusta Glivices provokāciju.

Toreiz vācu specdienestu darbinieki, izliekoties par poļu uzbrucējiem, inscenēja radiostacijas ieņemšanu. Operācijas laikā tika nogalināts ieslodzītais, kura ķermeni izmantoja kā šķietamu pierādījumu Polijas agresijai. Šis incidents kļuva par vienu no nacistiskās propagandas argumentiem iebrukuma Polijā attaisnošanai nākamajā dienā.

Vēsturiskā analoģija nenozīmē, ka pašreizējais plāns būtu pilnībā zināms vai ka abas situācijas būtu identiskas. Taču tā izgaismo iespējamo mehānismu: vardarbīgu incidentu izmantot, lai mainītu sabiedrības priekšstatus par agresoru un upuri.

Ja līdzīgu operāciju izdotos piedēvēt Ukrainai, tā varētu radīt plaisas sabiedroto attiecībās un vājināt atbalstu valstij, kas aizstāvas pret Krievijas agresiju.

ISW: atklātie brīdinājumi varēja izjaukt operāciju

ASV Kara pētījumu institūts (ISW) 18. novembra ziņojumā secina, ka Polijas un sabiedroto publiskie brīdinājumi un papildu drošības spēku izvietošana, visticamāk, atturējuši Krieviju no iecerētā uzbrukuma vai vismaz apgrūtinājuši tā īstenošanu.

ISW norāda, ka Polijas vadība jau vairākus mēnešus publiski brīdinājusi par iespējamu Krievijas hibrīdo operāciju eskalāciju. Īpaši konkrēti signāli tika izplatīti septembrī, oktobrī un novembrī, kad dienestu rīcībā nonākusi papildu izlūkošanas informācija.

Institūta vērtējumā šāda atklātība var kļūt par atturēšanas līdzekli: potenciālie uzbrucēji vairs nevar paļauties, ka viņu darbības pārsteigs aizsardzības dienestus vai ka sagatavotais atbildības piedēvēšanas scenārijs sabiedrībai šķitīs ticams.

Tomēr ISW atzīst, ka nav publisku ziņu par plānotā uzbrukuma faktisko izpildes mēģinājumu. Tāpēc precīzāk ir runāt par iespējamas operācijas novēršanu vai izjaukšanu, nevis jau notikuša terora akta atklāšanu.