Trampa, Putina un Sji samitā Ķīnā pieņemta "miera deklarācija" — ko tas nozīmē pasaules drošībai?

PASAULĒ I 19.11.2026
Sargs.lv/BBC/DW/The Guardian
ASVdiktatorsĶīnaKrievija
tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu
Foto: @clashreport/X

Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā aizvadīta aptuveni pusotru stundu ilga trīspusējā tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Pēc sarunām Ķīnas valsts medijs "Xinhua" izplatījis trīs lielvalstu kopīgo miera deklarāciju ar četriem galvenajiem punktiem. Lai gan dokumentā skaļi sludināta kodolkara nepieļaujamība un globālā stabilitāte, drošības un starptautisko attiecību analītiķi uzsver, ka tā ir juridiski nesaistoša un satur vispārīgas frāzes, aiz kurām slēpjas mēģinājums pārrakstīt pasaules kārtību par labu lielvaru interesēm, vēsta BBC un DW.

Četri deklarācijas pīlāri: ANO reforma, nafta, imunitāte un kodoldrošība 

Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) samita kuluāros notikušo sarunu noslēgumā parakstītajā dokumentā "Ķīnas, Krievijas un ASV valstu vadītāju deklarācija virzībai uz mieru" līderi pauduši apņemšanos uzturēt stratēģisko stabilitāti un starptautisko drošību. Deklarācijā iezīmēti četri konkrēti rīcības virzieni. 

Pirmkārt, kā pastāvīgās ANO Drošības padomes dalībvalstis, ASV, Ķīna un Krievija apņēmušās reformēt Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai tā varētu efektīvāk reaģēt uz globāliem izaicinājumiem un pildīt savu pamatmisiju. 

Starptautisko attiecību eksperti un analītiķi uz šo apņemšanos raugās ar izteiktu skepsi. Tieši Krievija gadiem ilgi ar savām veto tiesībām bloķē Drošības padomes lēmumus un pati ir sāktā kara agresore, bet Ķīna regulāri izmanto savu ietekmi, lai aizsargātu autoritārus režīmus. Drošības analītiķi to vērtē kā diplomātisku aizsegu: kamēr uz papīra tiek solīta "efektīvāka ANO miera uzturēšanai", realitātē trīs lielvaras cenšas leģitimizēt pasaules kārtību, kurā spēks un lielvaru intereses stāv pāri starptautiskajām tiesībām. 

Otrkārt, trīs lielvalstis plāno palielināt pārstrādāto naftas produktu ražošanu un piegādi, uzsverot stabilu energoresursu plūsmu nozīmi. Lai gan formāli šis solījums tiek pasniegts kā reakcija uz globālā enerģijas tirgus svārstībām, ko pastiprinājis konflikts Irānā un spriedze Hormuza šaurumā, drošības un enerģētikas analītiķi uzsver, ka formulējums par "visu valstu labumu" kalpo kā ērts aizsegs, lai attaisnotu energoresursu tirdzniecību ar agresorvalstīm un mazinātu sankciju režīma ietekmi.

Krievijai naftas un naftas produktu eksports ir viens no galvenajiem kara budžeta avotiem, tāpēc apņemšanās par "stabilām energoplūsmām" praksē var darboties kā mēģinājums leģitimizēt energoresursu apriti, apejot vai mazinot Rietumu noteikto ierobežojumu ietekmi un ļaujot turpināt resursu iepirkšanu zem cēla mērķa aizsega.

Treškārt, visatklātāk lielvaru patiesās intereses atklāj deklarācijas trešais punkts. Tajā norādīts, ka valstu amatpersonu imunitātes ievērošana ir ārkārtīgi svarīga un "Starptautiskajai krimināltiesai un citām līdzīgām institūcijām nav jāļauj ļaunprātīgi izmantot savu jurisdikciju".

Šis formulējums nav nejaušs — tas tieši vērsts pret Starptautiskās krimināltiesas (SKT) izdotajiem aresta orderiem pret V. Putinu par kara noziegumiem. Drošības un starptautisko tiesību eksperti norāda, ka šāda pieeja ne tikai mazina atbildību par smagiem noziegumiem, bet arī grauj starptautisko tiesu institucionālo autoritāti un erodē uz noteikumiem un tiesībām balstītas starptautiskās kārtības pamatus, nostiprinot principu, ka lielvalstu līderi ir neaizskarami.

Ceturtkārt, trīs kodolvalstis atkārtoti apliecinājušas, ka "kodolkarā nevar uzvarēt un to nekad nedrīkst veikt", solot turpināt dialogu kodolrisku mazināšanai un kodolieroču neizplatīšanas novēršanai. Kā norāda DW, pēc pēdējo divpusējo bruņojuma kontroles līgumu termiņa beigām Vašingtona centusies iesaistīt sarunās arī Pekinu, kura strauji audzē savu kodolarsenālu — pirms samita to atzina arī pats D. Tramps, norādot uz aptuveni 4000 ASV un 3800 Krievijas kodolgalviņām, kā arī Ķīnas arsenāla strauju pieaugumu no pašreizējiem 400–500.

Pētnieki norāda, ka šāds punkts nav jauna drošības garantija, bet gan instruments spēku samēra un eskalācijas pārvaldībai. Pētnieki izceļ, ka trīs lielvaras tādējādi uztur "atbildīgu kodolvaru" tēlu un saglabā manevra brīvību spēku modernizācijā bez saistošiem bruņojuma kontroles līgumiem, vienlaikus izmantojot kodolfaktoru kā politiskā spiediena un eskalācijas pārvaldības sviru. 

kodolieroču statistika
Avots: BBC atsaucoties uz Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) datiem

 

Ukrainas jautājums, karš Irānā un bažas par "Jaltu 2.0"

Lai gan pilnajā deklarācijas tekstā nedz Ukraina, nedz Irāna nav pieminētas ne ar vārdu, tieši šie konflikti bija sarunu dienaskārtības augšgalā. Pirms trīspusējās tikšanās D. Tramps aizvadīja atsevišķas divpusējas sarunas gan ar V. Putinu, gan ar Sji Dzjiņpinu. 

Pēc 40 minūšu ilgās tikšanās ar Krievijas vadoni ASV prezidents nodēvēja V. Putinu par savu "draugu" un pauda cerību, ka abas puses vēlas kara izbeigšanu Ukrainā, vienlaikus izvairoties saukt Krieviju par agresoru. Turpretī Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs pēc trīspusējās tikšanās apgalvoja, ka Ukraina neesot bijusi sarunu galvenais temats.

Starptautiskie drošības eksperti norāda, ka Maskava šo formātu uztver kā sava veida "Jaltu 2.0" — atsaucoties uz 1945. gada konferenci, kurā lielvaras pārdalīja ietekmes sfēras Eiropā. V. Putins atklāšanas uzrunā īpaši uzsvēra ASV, Ķīnas un Krievijas kā Otrā pasaules kara uzvarētājvalstu kopīgo atbildību par pasaules kārtību.

"Paldies, ka šo noorganizējāt. Nedomāju, ka kāds vispār gaidīja, ka viss noritēs tik labi," atvadoties no Ķīnas līdera, Kremļa publiskotajā video sacīja V. Putins.

Diplomātiska uzvara Kremlim un saspīlējums Āzijā

Drošības analītiķi uzsver, ka neatkarīgi no deklarācijas vispārīgā satura, pats samita fakts ir nopietna V. Putina diplomātiska uzvara. Pēc gadiem ilgas starptautiskās izolācijas Krievijas diktators atkal sēdēja pie viena galda ar pasaules ietekmīgāko valstu līderiem, turklāt D. Tramps publiski izrādīja viņam nedalītu labvēlību. 

Vienlaikus Eiropā pieaug neapmierinātība ar Pekinas pozīciju, jo Sji Dzjiņpins turpina izvairīties izdarīt reālu spiedienu uz Maskavu kara izbeigšanai, lai gan ASV un Eiropas amatpersonas norāda, ka tieši Ķīna ar savu ekonomisko atbalstu uztur Krievijas kara mašīnu.

Tikmēr militārā spriedze pasaulē sarunu laikā turpināja pieaugt. Neilgi pirms trīspusējās tikšanās Krievijas puse ziņoja par jau trešo Ukrainas triecienu nedēļas laikā okupētās Krimas tiltam, kura dēļ apturēta dzelzceļa satiksme. Savukārt Āzijas reģionā Taivānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka divas Krievijas stratēģiskās bumbvedēju lidmašīnas "Tu-95" ielidojušas Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonā, bet iepriekš līdzīgu incidentu dēļ iznīcinātājus gaisā cēla arī Japāna un Dienvidkoreja. Saspīlējumu reģionā pastiprina arī vēsās Pekinas un Tokijas attiecības pēc Japānas premjerministres Sanaes Takaiči brīdinājuma, ka krīze Taivānas šaurumā apdraudētu pašas Japānas izdzīvošanu.