Eiropas valstis apsver iespēju izveidot jaunu kolektīvas reaģēšanas mehānismu pret Krievijas īstenotajiem hibrīduzbrukumiem – sabotāžu, kiberuzbrukumiem, infrastruktūras bojāšanu un citiem incidentiem, kas apdraud valstu drošību, taču nesasniedz bruņota uzbrukuma slieksni, pie kura varētu tikt iedarbināts NATO līguma 5. pants. Eiropas Komisija piedāvājusi izveidot tā dēvēto Ārkārtas drošības protokolu, kas ļautu vienai dalībvalstij sasaukt visas pārējās ES valstis kopīgas atbildes koordinēšanai.
Kā vēsta “Financial Times”, Eiropas galvaspilsētās pieaug bažas, ka līdzšinējā reakcija uz Krievijai piedēvētajiem sabotāžas un destabilizācijas mēģinājumiem nav radījusi pietiekamu atturēšanas efektu. Lai gan dalībvalstu vidū vēl nav vienprātības par konkrētiem pretpasākumiem, arvien plašāku atbalstu gūst doma par koordinētu Eiropas mēroga reakciju.
“Ja mēs saskaramies ar hibrīdkaru, mums nepieciešama hibrīdaizsardzība,” norādījis Eiropas Komisijas aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus. Viņa ieskatā Eiropai jāvienojas arī par instrumentiem, kurus tā būtu gatava izmantot, reaģējot uz šādiem uzbrukumiem.
Kubiļus iepriekš uzsvēris, ka atbildei uz hibrīddraudiem jābūt tādai, lai uzbrukuma veicējs par savām darbībām maksātu reālu cenu. Tas nenozīmējot, ka Eiropai jāatbild ar identiskiem līdzekļiem, taču pretpasākumiem jābūt pietiekami jūtamiem, lai radītu atturēšanas efektu.
Eiropas pašas “4. pants”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena septembrī savā ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā piedāvāja izveidot Ārkārtas drošības protokolu jeb savā ziņā Eiropas analogu NATO līguma 4. pantam.
Saskaņā ar ieceri gadījumā, ja kāda ES dalībvalsts saskartos ar nopietnu drošības incidentu, tā varētu iedarbināt protokolu, pēc kura visas dalībvalstis sanāktu kopā, lai koordinētu Eiropas reakciju, mazinātu uzbrukuma sekas un atturētu pretinieku no tālākas eskalācijas.
Atšķirībā no NATO līguma 5. panta, kas paredz kolektīvo aizsardzību bruņota uzbrukuma gadījumā, NATO 4. pants ļauj jebkurai dalībvalstij pieprasīt sabiedroto konsultācijas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. NATO norāda, ka kopš alianses izveidošanas 1949. gadā šis pants ticis iedarbināts deviņas reizes.
Eiropas Komisijas iecere paredzētu līdzīgu konsultāciju mehānismu ES ietvaros, taču tas būtu īpaši pielāgots arī hibrīdajiem apdraudējumiem, kas atrodas zem tradicionāla bruņota konflikta sliekšņa.
Fon der Leiena uzsvērusi, ka Eiropas līdzšinējā drošības doktrīna, institūcijas un lēmumu pieņemšanas mehānismi vairs netiek līdzi jaunajai apdraudējumu videi. Tādēļ ES nepieciešama arī sava kopīga pieeja jeb “rokasgrāmata” cīņai ar hibrīddraudiem.
Sabotāža, kiberuzbrukumi un droni
Diskusijas par jauno mehānismu notiek laikā, kad Eiropas valstis pēdējos gados ziņojušas par virkni incidentu, ko to varasiestādes vai amatpersonas saistījušas ar Krievijas izlūkdienestiem un citiem Maskavas atbalstītiem dalībniekiem.
“Financial Times” starp tiem min kiberuzbrukumus, sabotāžas mēģinājumus, dzelzceļa infrastruktūras bojāšanu, ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumus un incidentus ar bezpilota lidaparātiem. Tomēr katra incidenta saistība ar Krieviju tiek izmeklēta atsevišķi, un publiski pieejamo pierādījumu apjoms dažādos gadījumos atšķiras.
Līdz šim atbilde uz šādiem draudiem galvenokārt ietvērusi valstu tiesībaizsardzības un izlūkdienestu sadarbību, aizdomās turēto aizturēšanu, sankcijas, kā arī NATO militārās klātbūtnes un patrulēšanas pastiprināšanu.
Pēc vairākiem drošības incidentiem Baltijas jūras reģionā NATO pastiprināja kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzību, savukārt pēc Krievijas bezpilota lidaparātu nonākšanas Polijas gaisa telpā 2025. gada septembrī Varšava pieprasīja konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu. Vēlāk tajā pašā mēnesī 4. panta konsultācijas pieprasīja arī Igaunija pēc trīs Krievijas “MiG-31” iznīcinātāju ielidošanas tās gaisa telpā.
Jautājums – kādi būs pretpasākumi
Tomēr Eiropas valstīm vēl jāvienojas par to, ko praksē nozīmētu koordinēta atbilde uz hibrīduzbrukumu.
“Financial Times” vēsta, ka dalībvalstu vidū pastāv piesardzība pret tāda jauna mehānisma veidošanu, kas varētu dublēt NATO procedūras vai radīt paralēlus lēmumu pieņemšanas ceļus. Vienlaikus vairākas valstis uzskata, ka pašreizējais modelis, kur katrs incidents lielākoties tiek risināts individuāli, nedod Maskavai pietiekami skaidru signālu par sekām.
Tādēļ viens no būtiskākajiem jautājumiem būs ne vien tas, kā ES valstis savstarpēji konsultēsies, bet arī tas, par kādiem konkrētiem atbildes līdzekļiem tās būs gatavas vienoties – sākot no sankcijām, tiesībaizsardzības un izlūkošanas pasākumiem līdz kiberdrošības operācijām un militārās klātbūtnes pastiprināšanai.
Eiropas Komisija uzsver, ka jaunais mehānisms nav iecerēts kā NATO aizstājējs. Tā mērķis būtu papildināt esošo kolektīvās drošības sistēmu tieši tajā “pelēkajā zonā”, kur pretinieka darbības rada būtisku apdraudējumu valsts drošībai, taču vēl nav sasniegušas bruņota uzbrukuma līmeni.
