Neraugoties agresorvalsts Krievijas valdošā noziedzīgā režīma amatpersonu paziņojumiem par šogad piedzīvoto izaugsmi vietējā militārās industrijas nozarē, maz ticams, ka realitātē tāda ir notikusi. Tā savā analīzē domnīcai “The Jamestown Foundation” norāda ārpolitikas un militārās jomas eksperts doktors Pāvels Luzins.
Viņš uzsver, ka pēdējo nedēļu laikā Krievijas militārā vadība ir pilnībā mainījusi savu retoriku attiecībā uz pašmāju militārās rūpniecības nozari. No nervozajiem paziņojumiem par tās spēju nodrošināt agresorvalsts armiju ar bruņojumu un aprīkojumu, un pat visai atklātajiem draudiem militāri rūpnieciskā kompleksa vadībai, kas bija dzirdami laikā no 2022. gada līdz pat 2023. gada pirmajiem mēnešiem, tagad Kremļa amatpersonu retorika, runājot par uzņēmumu efektivitāti un veiktspēju, ir kļuvusi šķietami optimistiska.
Nesen Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins un Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka ražošanas apjomi agresorvalsts militāri rūpnieciskajā kompleksā ir palielinājušies “vairākkārt”. Šos apgalvojumus pēcāk pārapstiprināja Krievijas diktators Vladimirs Putins, pat minot, it kā, precīzus pieauguma skaitļus. Saskaņā ar viņa teikto galveno ieroču ražošana kopumā pieaugusi 2,7 reizes, bet vispieprasītāko ieroču un aprīkojuma ražošana gada laikā palielinājusies 10 reižu. Tomēr kara noziedznieks V. Putins atzina, ka atlikušo deficītu stratēģiski svarīgajos ieročos, tostarp tankos un tāla darbības rādiusa raķetēs ir grūtības novērst.
P.Luzins atzīst, ka aizvien nevar novērot skaidrus vai nozīmīgus rādītājus, kuri apliecinātu tik fenomenālu Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa veiktspējas pieaugumu. Viņš uzsver - nesen atjauninātie Krievijas statistikas dienesta “Rosstatt” 31.maija dati par ieroču ražošanas un ar to saistīto nozaru ražošanas indeksiem janvārī - aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri–aprīli, atklāj šādu ainu:
· Ķīmiskās sastāvdaļas un preces —99,1%;
· Gatavie metāla izstrādājumi, izņemot iekārtas un aprīkojumu (piemēram, artilērijas munīcija) —125,3 %;
· Datori, elektronika un optiskās ierīces —118,7%;
· Cita veida transportlīdzekļi un aprīkojums (piemēram, tanki, bruņumašīnas, civilās un militārās lidmašīnas, karakuģi un dzelzceļa vagoni) —114,6 %.
Kā norāda P. Luzins, “Rosstat” publicētie 2023. gada aprīļa ražošanas, indeksi, salīdzinot ar 2023. gada martu, faktiski liecina par Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa ražošanas apmēru palēnināšanos:
· Ķīmiskās sastāvdaļas un preces — 97,1%;
· Gatavie metālizstrādājumi, bez mehānismiem un iekārtām — 97,5 %;
· Datori, elektronika un optiskās ierīces — 99,5%;
· Pārējie transportlīdzekļi un aprīkojums — 89,2 %.
· Ķīmiskās sastāvdaļas un preces — 23,6 miljardi ASV dolāru 2023. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 25,28 miljardiem ASV dolāru 2022. gada attiecīgajā laika periodā;
· Gatavie metāla izstrādājumi, neskaitot iekārtas un aprīkojumu, —15,09 miljardi ASV dolāru 2023. gada pirmajos trīs mēnešos, iepretim 12,58 miljardiem ASV dolāru 2022. gada sākumā;
· Datori, elektronika un optiskās ierīces —6,57 miljardi ASV dolāru šā gada sākumā iepretim 5,19 miljardiem ASV dolāru 2022. gada pirmajos trīs mēnešos;
· Citi transportlīdzekļi un aprīkojums —8,01 miljards ASV dolāru pret 6,55 miljardiem ASV dolāru šogad.
“Atkal, pamatojoties uz šiem skaitļiem, ir grūti saprast, kā Krievijas ieroču ražošana šajās nozarēs pēdējā gada laikā varētu būt pieaugusi “vairākkārt”,” piebilst P. Luzins.
Nesen Kremlis publiskoja plānu tehnoloģiju attīstībai Krievijā līdz 2030. gadam. Saskaņā ar šī plāna detaļām Krievija cer pārvarēt savu atkarību no Rietumvalstīm attiecībā uz augsto tehnoloģiju komponentiem, kas ir būtiski elektronikas ražošanā, progresīvajās industriālajās iekārtās, moderno ieroču ražošanā, mākslīgā intelekta izstrādē, lidmašīnu un kosmosa kuģi, kā arī bezpilota lidaparātu būvē, medicīnas iekārtu rūpniecībā, kā arī telekomunikāciju tehnoloģiju un datorprogrammatūru izstrādē. Šādu produktu ražošanā “iekšzemes preču, tehnoloģiju un izejvielu apjomam kopējā patēriņā jābūt vismaz 75 %".
Tomēr, kā uzskata P. Luzins, neskatoties Kremļa apņēmību, Krievijai būs gandrīz neiespējami atkārtot šādu Ziemeļkorejas tipa pieeju rūpniecības attīstībai. Par spīti valdošā režīma centieniem uzlabot situāciju Krievijas ieroču ražošanā, šī nozare pārskatāmā nākotnē aizvien būs ļoti atkarīga no modernām Rietumos ražotajām industriālajām iekārtām, kuru komponentu eksports uz Krieviju ir aizliegts. Pat ja šīs sistēmas, daudzos gadījumos tiek oficiāli marķētas, kā “Ražotas Krievijā”, tās aizvien balstās uz ASV, Eiropas Savienībā, Japānā un Taivānā ražotajām kritiskajām komponentēm. Tagad Kremlis tās cenšas aizstāt ar Ķīnā ražotajām komponentēm.
P. Luzina ieskatā, pēdējos mēnešos dzirdamais oficiālās Maskavas optimisms, attiecībā uz stāvokli ieroču ražošanā un militāri rūpnieciskā kompleksā Krievijā, var tikt uzskatīts par dezinformāciju, nepareizas komunikācijas rezultātu Krievijas militārajā vadībā vai arī par daļu no apzinātas Kremļa īstenotas melu kampaņas, kuras mērķis ir slēpt Krievijas neveiksmes un zaudējumus tās nelikumīgi sāktajā iebrukumā Ukrainā. Pētnieks pieļauj, ka tik pat iespējams, ka tas ir abu iepriekš uzskaitīto faktoru sajaukums.
