Ņemot vērā abu valstu radīto pieaugošo spriedzi starp Austrumiem un Rietumiem Ukrainas jautājumā, Krievija un Baltkrievija februārī plāno rīkot kopīgus militāros vingrinājumus, pirmdien paziņojis Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Krievija, kas ir cieša Baltkrievijas sabiedrotā, ir satraukusi Rietumus un Kijevu ar karaspēka palielināšanu pie Ukrainas robežām un draudošu retoriku, radot bažas, ka tā plāno iebrukumu.
Maskava noliedz šādus plānus, bet ir izmantojusi šo situāciju, lai pieprasītu drošības garantijas no Rietumiem, tostarp NATO paplašināšanās apturēšanu un oficiālu veto Ukrainai, bijušajai padomju republikai, lai tā kādreiz pievienotos militārajai aliansei.
Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Lukašenko atzina, ka mācības notiks pie Baltkrievijas dienvidu un rietumu robežām. Bijusī padomju republika ar 9,5 miljoniem iedzīvotāju, ko Maskava uzskata par bufervalsti Rietumiem, dienvidos robežojas ar Ukrainu, bet rietumos ar NATO dalībvalstīm - Poliju un Lietuvu.
Lukašenko, kurš ir kļuvis tuvāks Kremlim, Aizsardzības ministrijas izplatītajos komentāros apsūdzējis Ukrainu par karaspēka koncentrēšanu Baltkrievijas tuvumā. Viņš sacīja, ka Polija un Baltijas valstis pie Baltkrievijas robežām ir izvietojušas vairāk nekā 30 000 karavīru.
Kremlis atsevišķi paziņojis, ka ziņas par to, ka Igaunija vajadzības gadījumā ir gatava uzņemt līdz pat 5000 NATO karavīru, liecina, ka Maskavai ir pamats bažām.
"Tieši šādas lietas pierāda, ka mums ir pamats bažām, un tas pierāda, ka mēs neesam spriedzes eskalācijas iemesls," sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Peskovs arī komentējis iespējamību, ka Krievija varētu izvietot raķetes Venecuēlā vai Kubā, ja Rietumi atteiktos sniegt Maskavai viņu izvirzītās prasības.
"Attiecībā uz Latīņameriku - tur mēs runājam par suverēnām valstīm, neaizmirsīsim to. Un pašreizējās situācijas kontekstā Krievija domā, kā nodrošināt savu drošību...mēs...izskatām dažādus scenārijus," viņš teica.
