Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītājs: Putins cenšas salauzt Rietumu politisko gribu

PASAULĒ I 22.12.2021
LETA/BNS
ASVdrošībaESKrievijaNATOUkraina
J. Stacevičius/LRT
Foto: Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītājs Žīgimants Paviļonis. Foto: J. Stacevičius/LRT

Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas salauzt Rietumu politisko gribu, iedarbojoties uz politiķu smadzenēm, savukārt Rietumiem vēl trūkst pienācīgas izpratnes par šo situāciju, trešdien brīdinājis Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītājs Žīgimants Paviļonis.

"Putins cenšas ne tikai salauzt politisko gribu attiecībā uz NATO paplašināšanos austrumu virzienā, bet arī nostiprināties kopumā, aizpildīt spraugas Baltijas un citu valstu drošībā, atvērt Eiropu dažādiem ar Kremli saistītiem projektiem. Tas ir Rietumu Ahileja papēdis, kuru, iespējams, grib izmantot Putins, iedarbojoties uz politiķu smadzenēm," viņš sacījis žurnālistiem pēc komitejas sēdes, kas bija veltīta situācijai Krievijā.

Paviļonis atzinis, ka Rietumiem vajadzīga ļoti skaidra politika gan attiecībā uz Austrumu kaimiņvalstīm, Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanos, gan enerģētiskās drošības jautājumiem.

"Vēl trūkst normālas sapratnes attiecībā uz Krieviju. Rietumi sāk atgūt prasmi domāt par Krieviju, bet vēl atrodas procesā," spriedis politiķis, piebilstot, ka Lietuva salīdzinājumā ar šo caurmēra izpratni "atrodas, varētu teikt, Everestā".

Viņš norādījis, ka cenšas janvārī noorganizēt "visu svarīgāko Rietumu galvaspilsētu [parlamentu] ārlietu komiteju vadītāju klātienes vizīti Ukrainā".

"Ļoti gribētos, lai situāciju saprastu gan amerikānis, gan brits, gan vācietis, gan francūzis; arī čehi pievienosies šai misijai," piebildis Paviļonis.

Turklāt Baltijas valstu parlamentu ārlietu komiteju vadītāji aicināti atbildēt uz abu ASV Kongresa palātu ārlietu komiteju jautājumiem par situāciju reģionā.

"Tas ir ļoti būtiski - sēž desmitiem kongresmeņu, un tu viņiem no Baltijas valstu skatu punkta skaidro problēmas, par kurām viņiem, iespējams, veidojies priekšstats pat no tā, ko piedāvā "Russia Today"," norādījis Seima Ārlietu komitejas vadītājs.

Pēc viņa teiktā, situācija pašā Krievijā pasliktinās, demokrātija iet mazumā, sarežģītos apstākļos strādā arī Lietuvas vēstniecība.

"Kontaktus ar lietuviešu kopienu vēl atļauts uzturēt, bet visi pārējie kontakti ir diezgan ierobežoti," sacījis Paviļonis.

Kā atzinis Lietuvas vēstnieks Maskavā Eitvīds Bajarūns, gaisotne Krievijas galvaspilsētā pašlaik ir neviennozīmīga.

"No vienas puses, Maskava kulturāli un ekonomiski izskatās lieliski, bet atmosfēra mūsu divpusējās attiecībās ir diezgan sarežģīta,” viņš stāstījis, piebilzdams, ka praktiskā līmenī Lietuvas un Krievijas attiecības joprojām darbojas, bet politiskā - nē.

Kā izteicies vēstnieks, dzīvojot kaimiņos nemierīgai valstij, liela nozīme ir kultūras projektiem, kas palīdz uzturēt cilvēciskas saites.

Vienlaikus Bajarūns uzsvēris, ka Rietumiem ar Krieviju jārunā vienā balsī, jāatrod savs kopīgs sarunas modelis.

"Tas, ko pašlaik piedāvā Krievija, ir tās modelis, bet mums pašiem vajadzīga sava stratēģija," viņš norādījis.