Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins brīdinājis, ka ir gatavs izmantot bruņotos spēkus lai cīnītos, kā to pats nodēvēja, “pret NATO draudiem”. To Krievijas līderis otrdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijā, tiekoties ar Krievijas bruņoto spēku vadību.
Kā atzina V. Putins, Krievija ir “ļoti nobažījusies” par NATO spēku klātbūtni tās robežu tuvumā un nekādā gadījumā nepieļaus, ka NATO izvieto raķetes Ukrainas teritorijā, no kurienes tās spēj sasniegt Maskavu dažu minūšu attālumā. Sev ierastā manierē Krievijas autoritārais līderis attiecību saspīlējumā ar Rietumiem turpināja vainot ASV, nevis uzņēmās atbildību par paša režīma bruņoto spēku nelikumīgo iebrukumu Ukrainā.
Kā atzina V. Putins, Krievija nevar uzticēties ASV drošības garantijām, jo “Vašingtona no tām ātri atkāpjas”, tomēr, kā norādīja Krievijas autoritārais līderis, jebkurā gadījumā rakstiskas garantijas ir labākas nekā mutiski izteiktās.
Šādas prasības tika izvirzītas Kremļa piedāvātajā jaunajā Eiropas drošības nolīgumā. NATO spēku atvilkšanu Krievija pieprasa apspriest arī drošības sarunās ar ASV.
Tikmēr ASV un Rietumvalstis apsūdz Krieviju spēku savilkšanā ap Ukrainas robežu un kārtējam liela apmēra iebrukuma gatavošanā, kas, iespējams, tiek gaidīt jau nākamā gada sākumā.
Baltijas valstu aizsardzības ministri nesenajā tikšanās laikā Kauņā nosodījuši Krievijas centienus sadalīt Eiropu ietekmes zonās, liedzot valstīm to suverēnās tiesības uz pašnoteikšanos.
Tāpat Ministri atkārtoti pauda Baltijas valstu nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, vienlaikus aicinot Krieviju sākt ievērot starptautiskās tiesības, izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī pārtraucot sniegt militāro atbalstu separātistu grupējumiem Luhanskas un Doņeckas apgabalos.
Reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos reģionā, Latvija, Lietuva un Igaunija paaugstinās savu bruņoto spēku gatavību un veiks plānošanas pasākumus, lai reaģētu uz jebkāda veida situācijas eskalāciju.
Ministri arī pauda apņemšanos veidot ciešu Baltijas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, lai stiprinātu NATO austrumu flanga drošību, veicinot aizsardzības resursu sadarbspēju un izmaksu ziņā efektīvu izmantošanu.
Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsvēra, ka nepārtraukta un pastiprināta sabiedroto militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir ārkārtīgi svarīga un neatņemama daļa no NATO atturēšanas pozīcijas, kā arī pauda atzinību sabiedrotajiem par demonstrēto solidaritāti un vienotību, izvietojot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, un nodrošinot NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.
Savukārt ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss (Ned Price) norādīja, ka ASV iepretim Krievijas izvirzītajām prasībām, kurās atspoguļotas Krievijas bažas par tās nacionālo drošību, varot likt galdā līdzīgas prasības, kuras būtu jāizpilda pašai Krievijai kura aizvien turpina savu nelikumīgo agresiju pret Ukrainu.
“Ar Krieviju nebūs nekādu sarunu par Eiropas drošību, bez mūsu Eiropas sabiedroto un partneru klātbūtnes,” uzsvēra ASV Valsts departamenta preses sekretārs.
