CEPA pētījums: mācības “Zapad 2021” – pirmie secinājumi

Līgums ar Baltkrieviju

Ja 2017. gadā notikušajās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad” Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko piedalījās visnotaļ negribīgi, tad šogad aina bija pavisam citādāka. A. Lukašenko burtiski ar galvu pa priekšu metās ar “Zapad 2021” saistītajos pasākumos. Iemesls – pēc pērn aizvadītajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās A. Lukašenko varu izdevās saglābt vien ar brutālām opozīcijas pārstāvju represijām, viņa ārpolitiskās manevra iespējas kļuvušas, maigi sakot, ierobežotas.

Tādējādi laikā, kad A. Lukašenko dialogam ar Rietumiem ir pārvilkta svītra, Baltkrievijas bruņoto spēku dalība “Zapad 2021” demonstrē ne tikai Krievijas un Baltkrievijas “savienotās valsts” militārās integrācijas nozīmi, bet dod arī skaidras norādes par faktisko Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku saplūšanu.

Viens no šādiem mācību centriem būs Grodņā, kurā tiks pastāvīgi izvietoti Krievijas iznīcinātāji Su-30 un modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Kā norāda darījumā iesaistītās puses, Krievijas tehnika un to apkalpes tiek izvietotas “personāla apmācību un Baltkrievijas gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanai”. Šāda “mācību centra” izveide liecina par Baltkrievijas vēl ciešāku integrāciju Krievijas kopējā reģionālajā pretgaisa aizsardzības sistēmas tīklā, paplašinot arī starpvalstu militāro savietojamību.

Lieki piebilst, ka šādos apstākļos Krievija var itin mierīgi izmantot Baltkrievijas teritoriju iespējamai uzbrukuma operācijai “Suvalku koridora” virzienā, kas savieno ne tikai Lietuvu ar Poliju, bet ir arī īsākais sauszemes ceļš uz Krievijai piederošo Kaļiņingradas eksklāvu. Šie iespējamie scenāriji aizvien tiek nopietni novērtēti virknē Rietumvalstu. Tādējādi būs interesanti palūkoties – kas notiks ar kaujas tehniku un iekārtām, ko Krievija Baltkrievijas teritorijā ieveda uz mācību laiku, vai tās tiks pilnībā izvestas līdz ar personālu vai arī nē.

Par iespējamiem Krievijas plāniem attiecībā uz Baltkrieviju un tās lomu tālākajos Krievijas ģeopolitiskajos plānos nebūt neliecina tikai un vienīgi tieša karaspēka izvietošana. Šajā gadījumā uzmanība jāpievērš arī munīcijas vai degvielas krājumu priekšposteņu izveidei. Šie varētu būt patiesie indikatori par Krievijas tālākajiem nodomiem.

Pret NATO vērsta konflikta izspēle

Pirms katra līdz šim notikušā vingrinājuma “Zapad” Krievijas Aizsardzības ministrija savos propagandas kanālos skandina vienu un to pašu, proti, mācībām ir “tīri aizsardzības raksturs”. Iespējams, ka mācībām šāds raksturs tiešām varētu arī būt, taču nekādā gadījumā ne to rīkotāju patiesajiem nodomiem.

Jau kuro reizi vingrinājumā “Zapad” Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki trenējas karadarbībā ar tehnoloģiski attīstītu pretinieku, kāds šajā reģionā varētu būt NATO vai alianses sabiedrotās valstis. Turklāt vingrinājuma mērogs ir reģionāla līmeņa, kam ir tendence pāraugt stratēģiska līmeņa konfliktā ar kodolarsenāla izmantošanu.

Šīs mācības sūta skaidru signālu par Kremļa gatavību aizsargāt Krievijas teritoriju uzbrukuma gadījumā. Tomēr šī gatavība būtu jāpretstata nesenajiem Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova paziņojumiem, ka ASV ir uzskatāma par Krievijas “pretinieku”.

Šis aspekts ir īpaši svarīgs, ņemot vērā šā gada mācību scenāriju, kas paredzēja, ka sākotnējs agresijas akts pret Krieviju tika vērsts no tādu valstu koalīcijas, kas ārēji atgādina NATO teritoriju un pret kuras spēkiem bija jāaizstāvas Krievijas un Baltkrievijas spēkiem. Tālākais mācību scenārijs paredzēja šo uzbrukumu atvairīt, pārejot pretuzbrukumā, izmantojot reģionālo kaujas spēku grupējumu.

Tas nozīmē, ka mācību “Zapad 2021” mērķis bija parādīt Krievijas bruņoto spēku spēju ātri un efektīvi virzīties Rietumu stratēģiskajā virzienā. Lai gan mācībās galvenā loma tika atvēlēta Rietumu kara apgabalā ietilpstošajām vienībām, atbalstu manevriem sniedza arī karavīri no Centrālā kara apgabala, rezervisti un Iekšējais karaspēks, piemēram, “Rosgvardia” un Federālais drošības dienests (FSB).

Ieskats jaunajā Krievijas militārajā doktrīnā

Kā jau minēts, mācību “Zapad 2021” laikā poligonos tika atstrādāta taktika cīņā ar tehnoloģiski pārāku pretinieku. Gan NATO, gan alianses sabiedrotajiem tas deva nozīmīgu ieskatu tajā, kā Krievija stratēģiski plāno stratēģiski plāno izvērst reģionāla līmeņa karadarbību ar tehnoloģiski attīstītu pretinieku. Tieši šīs lietas visvairāk raksturo nesenā Krievijas militārās stratēģijas un militārās domāšanas maiņa. Tā ietver tā sauktās “aktīvās aizsardzības”, teoriju, ko 2019. gadā oficiāli ieviesa Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs. Viņa mantojums (bet ne doktrīna) neapšaubāmi tiks iekļauts gaidāmajā, atjauninātajā Krievijas militārajā doktrīnā.

Tas nozīmē, ka Krievijai pret šādiem nacionālo interešu aizskārumiem cīnīsies ar preventīvu spēka pielietošanu, izmantojot limitētu rīcības stratēģiju, īpaši asimetriskās karadarbības spējas, slepenas operācijas un citus netradicionālus pasākumus.

Šīs abas opcijas tika izmēģinātas “Zapad 2021” laikā, kas noved pie diviem secinājumiem. Pirmkārt, Krievijas militārie plānotāji arvien vairāk domā par sākotnējo kara periodu, jeb padomju militārajā terminoloģijā izmantoto koncepciju par operatīvā pārsteiguma efektu konflikta sākotnējā fāzē.

Otrkārt, šo mācību ietvaros ticis atjaunots uzsvars uz priekšlaicīgu bruņoto spēku un aprīkojuma izvietošanu stratēģiskajos uzbrukuma virzienos, lai tādējādi vēl vairāk palielinātu bruņoto spēku kaujas gatavību un sagatavotību uzsākt operāciju. Arī iepriekšējās mācībās “Zapad” galvenokārt bija saistītas ar militārās loģistikas “stresa testiem”, pārbaudot dabā gan stratēģiskās mobilitātes, gan militārās loģistikas spējas. Īpašs uzsvars tika likts uz dzelzceļa pārvadājumu spēju un “vertikālo mobilitāti”, jeb spēju transportēt karaspēku pa gaisu, kas ir būtiski liela pārvietošanas ātruma panākšanai.

Tādējādi secināms, ka pēc dažādu militārā atbalsta sistēmu samazināšanas iepriekšējā desmitgadē, Krievijas bruņotie spēki atkal koncentrējas uz tā saukto “miera laika spēku organizāciju”, izvietojot aprīkojumu, tehniku un munīciju galvenajos spēku virzības mezglos, lai tādējādi palielinātu kopējo bruņoto spēku kaujas gatavību un vispārējo sagatavotību. Jaunākais piemērs šādai spēku izvietošanai šogad bija novērojams Voroņežā un Krimā.

Jaunāko Krievijas militāro spēju atrādīšana

Arī šogad “Zapad 2021” piedāvāja kaut nelielu ieskatu tam, kā Krievijas bruņotie spēki darbojas operatīvi stratēģiskā līmenī. Tādējādi līdztekus pārbaudēm, kas saistītas ar ātru bruņoto spēku pārvietošanu un izvietošanu kaujas laukā šā gada mācībās Krievija pārbaudīja arī integrēto komandvadības (C2) sistēmu spējas, ņemot vērā bruņoto spēku gūto pieredzi konfliktos Ukrainā un Sīrijā.

Šogad mācībās tika demonstrētas sauszemes un gaisa spēku apvienotās operācijas, Krievijas spēku pārākuma panākšana gaisa telpā (air superiority), kā arī daudzslāņu pretgaisa aizsardzības spēju izveide un precīzo ieroču sistēmu izmēģinājumi. Tāpat bruņoto spēku spējas tika pastiprinātas ar elektroniskās karadarbības un elektroniskās karadarbības apkarošanas līdzekļiem, kā arī ar gaisa dronu un pret dronu spēju integrēšanu kopējās operācijās.

Visbeidzot mācību “Zapad 2021” laikā, integrējot dažādas jaunas sistēmas, tika pārbaudīta “jaunās paaudzes karadarbība”. Šeit lielāko interesi raisa tādas spējas kā elektroniskā karadarbība, kiberspējas un Krievijas militārās robotikas iespējas. Šīs sistēmas Krievijas bruņotajiem spēkiem kalpo kā spēju palielinātājs (force-multiplier), nodrošinot Krievijas armijai asimetriskās priekšrocības, salīdzinot ar līdzvērtīgu, vai militāro spēju ziņā pārāku pretinieku.

“Zapad 2021” loma Arktikas kontrolē

Neatņemama mācību “Zapad” komponente ir Krievijas Jūras kara flotes iesaiste. Izņēmums nebija arī šis gads, kur īpaši svarīga loma tika atvēlēta tieši Ziemeļu flotei. Tas sakrīt ar Ziemeļu flotes Apvienotās stratēģiskās pavēlniecības izveidi šā gada janvārī, kas jau šajās mācībās darbojās kā jauns un pilnvērtīgs Krievijas bruņoto spēku kara apgabals.

Viens no iedomātajiem ienaidniekiem, ar kuru šo mācību laikā bija jācīnās Krievijas un Baltkrievijas savienotās valsts bruņotajiem spēkiem, tika definēts kā “Polārā Republika”, kas ietvēra Ziemeļvalstis, tostarp Norvēģiju. Saskaņā ar mācību scenāriju, “Polārā Republika” Krievijai uzbruka no Barenca jūras puses.

Lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi, Krievijas Ziemeļu flote Eiropas tālajos Ziemeļos veica tā saukto “starptautisko kuģošanas brīvības operāciju” (Freedom of Navigation Operation), aizsargājot jūras pieejas iespējas Kolas pussalai, kā arī nodrošinot savu spēku netraucētu piekļuvi Ziemeļu jūras ceļiem, kas ir Krievijas galvenais kuģošanas ceļš Arktikā.

Šis ir īpaši svarīgs aspekts, ņemot vērā faktu, ka pēdējos gados militārais saspīlējums Eiropas Ziemeļos galvenokārt izkristalizējas kā secīga “kuģošanas brīvības operāciju” īstenošana un reģionālās piekļuves demonstrācija. Pēc ASV un Apvienotās Karalistes kopīgi veiktajām kuģošanas operācijām Barenca jūrā 2020. gada maijā Kremlis gaida, ka NATO jau tuvākajā laikā apstrīdēs Krievijas vienpusējās prasības par Ziemeļu kuģošanas ceļa kontroli.

Vērtējot kopumā, mācībām “Zapad 2021” ir milzīga vērtība Krievijas bruņoto spēku sagatavošanā, īpaši ņemot vērā faktu, ka tajās tika integrēti paņēmieni cīņai pret militāri attīstītu pretinieku, kā arī strādāts pie militārās loģistikas ilgtspējas.