Profesors Dž. Deni: ASV pienācis laiks pastāvīgai militārajai klātbūtnei Baltijas reģionā

Viņš uzsver, ka šķietami haotiskā ASV spēku aiziešana no Afganistānas ir likusi daudziem Amerikas sabiedrotajiem Eiropā apšaubīt Vašingtonas saistības pret NATO. Šādos apstākļos pastāvīga ASV militārā klātbūtne katrā no Baltijas valstīm spētu pārliecināt NATO sabiedrotos, ka uz Vašingtonu aizvien var paļauties, vienlaikus nosūtot skaidru signālu Krievijai un V. Putinam personīgi, ka ASV saistības pret NATO ir akmens cietas.

Profesors norāda, ka, sēžot ASV Atlantijas okeāna krastā un, raugoties uz karaspēka izvešanu no Afganistānas ar tā radīto haosu, daudziem varētu šķist absurdi domāt, ka cilvēki Eiropā šo soli saista ar bažām par ASV uzticamību Eiropas drošības garantēšanai. Šādu uzskatu amerikāņu apziņā nostiprina fakts, ka Afganistāna ir valsts, ar kuru ASV nekad nav bijušas būtiskas kultūras vai vēstures saites, vai noslēgti starptautiskie līgumi par saistībām aizsardzībā. Tāpat Afganistānu un ASV nekad nav saistījušas nopietnas tirdzniecības vai humanitārās saites.

Tikmēr ASV sasaiste ar Eiropu bijusi krietni jūtamāka. Tā izpaužas kultūras, vēstures, humanitārajos, aizsardzības, tirdzniecības un investīciju sakaros. Nebūtu pat pārspīlēti teikts, ka amerikāņu dzīvesveids, nemaz nerunājot par ASV pozīcijām lielvaru konkurences apstākļos ar Krieviju un Ķīnu, ir tieši saistīts ar ciešām un drošām attiecībām ar Eiropas valstīm.

Šis aspekts īpaši jāattiecina uz Lietuvu, kas vārda vistiešākajā nozīmē atrodas pirmajās līnijās cīņā starp Rietumu vērtībām no vienas puses un Krievijas un Ķīnas autoritārismu. Lietuva robežojas ar nu jau atklāti naidīgo Baltkrieviju no vienas puses un militarizēto Krievijas Kaļiņingradas apgabalu no otras. Lai gan Lietuva, līdzīgi kā citas Baltijas valstis, ir uzskatāma par relatīvi mazu ASV sabiedroto, tā šobrīd saskaras ar neiedomājami lieliem draudiem.

Pēdējo gadu laikā Krievija Kaļiņingradas apgabalā Krievija palielinājusi uzbrukuma ieroču skaitu, kas aprīkoti gan ar konvencionālajām, gan kodolgalviņām.

Dž. Deni arī atgādina, ka nesen pie Baltijas valstu robežām notika arī militārās mācības “Zapad 2021”, kurās bija iesaistīti ap 200 000 Krievijas un Baltkrievijas karavīru, jūrnieku un lidotāju, teju simts gaisa kuģu, kā arī simtiem tanku un artilērijas iekārtu. Mācību sākotnējā fāzē Krievijas un Baltkrievijas karavīri trenējās atvairīt iedomātā agresora veiktu uzbrukumu, bet pēcāk jau imitēja iebrukumu Lietuvas un Polijas teritorijās.

Vēl jo satraucošāks ir fakts, ka, ņemot vērā nestabilo politisko režīmu Baltkrievijā, Krievija savu karaspēku tajā var nolemt izvietot pastāvīgai klātbūtnei. Paralēli situāciju turpina saasināt arī Baltkrievijas pašpasludinātais līderis Aleksandrs Lukašenko, sūtot tūkstošiem Tuvo Austrumu un Subsahāras reģiona migrantu pāri robežām ar Poliju un Baltijas valstīm.

Arvien saspringtākas attiecības Lietuvai sāk veidoties arī ar Ķīnu, kura no Viļņas atsaukusi savu vēstnieku, kā arī ieviesusi tirdzniecības embargo. Šādi Ķīna reaģējusi uz Lietuvas šķietami nevainīgo lēmumu ļaut Viļņā atvērt Taivānas diplomātisko pārstāvniecību, kā arī par Lietuvas atteikšanos turpināt savu klātbūtni Ķīnas virzītajā “17+1” formātā. Kopš šī brīža Lietuva tika pakļauta ne tikai tiešiem Krievijas, bet arī Ķīnas kiberuzbrukumiem.

Dž. Deni uzskata, ka pat neliela, bet pastāvīga amerikāņu karavīru klātbūtne Lietuvā stiprinātu ne tikai reģiona, bet arī visas Eiropas un ASV drošību. Pirmkārt, tā skaidri norādītu gan sabiedrotajiem, gan pretiniekiem, ka Lietuvas suverenitāte un teritoriālā integritāte ir uzskatāma par vitāli svarīgām ASV interesēm. Otrkārt, ASV karavīru klātbūtni varētu izmantot, lai aizpildītu nepilnības Lietuvas aizsardzības spējās, īpaši prettanku, artilērijas, bezpilota lidaparātu vai elektroniskās karadarbības jomās. Visbeidzot, šāda rīcība sniegtu Viļņai pārliecību, ka tai vairāk jāiegulda progresīvās un ofensīvajās kiberkara, elektroniskās karadarbības un informācijas tehnoloģiju spējās, lai tā pati saviem spēkiem labāk varētu reaģēt uz iespējamiem Krievijas un Ķīnas uzbrukumiem.

Te kā piemēru profesors Dž. Deni min iespējamu ASV karavīru integrēšanu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupās. Piemēram, Vācija kopš 2017. gada Lietuvā vadījusi daudznacionālo kaujas grupu ar aptuveni 1100 karavīriem. Tādējādi, ja katram NATO kontingentam Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ASV pievienotu vēl vienu rotas līmeņa vienību 120 karavīru apmērā, šādu klātbūtni Krievijai būtu grūti nosaukt par destabilizējošu. Vienlaikus tiktu apliecināta uzticība gan sabiedrotajiem, gan sekmēta Krievijas atturēšana.

Eksperts norāda, ka Baltijas valstis jau daudzējādā ziņā uzņēmušās ārkārtīgi lielu slogu no kopējās NATO dalībvalstu aizsardzības sistēmas. Tas nozīmē, ka Vašingtonai ir jānovērš šobrīd konstatētie trūkumi NATO Baltijas reģiona atturēšanas politikā, tostarp izlemjot par labu pastāvīgai ASV spēku klātbūtnei.