13. jūlijā parakstītais sadarbības memorands starp Aizsardzības ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Finanšu nozares asociāciju (LFNA) paredz, ka militārās nozares uzņēmumu izvērtēšanā un informācijas apmaiņā visas trīs iestādes sadarbosies daudz ciešāk. Tas nākotnē ļautu izvairīties no situācijām, kad Latvijā strādājošu aizsardzības nozares uzņēmumu, kas izturējis Aizsardzības ministrijas drošības pārbaudes un ieguvis ministrijas atļauju pakalpojumu sniegšanā vai preču ražošanā, bankas sāk atkal pārbaudīt “no nulles”. Līdz ar to tiktu mazināts birokrātiskais slogs, uzņēmumiem arī atvieglojot piekļuvi finanšu līdzekļiem.
Kā norāda A. Pabriks, jauniem un augošiem aizsardzības industrijas uzņēmumiem ir svarīgi iegūt nepieciešamo kapitālu, lai radītu inovatīvas un eksportējamas tehnoloģijas. Tāpēc, vienojoties ar banku sektoru par informācijas apmaiņu, tiks mazināts birokrātiskais slogs vietējiem uzņēmējiem, tādējādi atvieglojot piekļuvi finanšu līdzekļiem.
Aizsardzības ministrija jau iepriekš norādījusi, ka vietējās militārās industrijas stiprināšana mazinās Latvijas aizsardzības nozares atkarību no ārvalstu piegāžu ķēdēm, savukārt sadarbība ar banku sektoru var veicināt visas nozares caurspīdīgumu un reputāciju starptautiskā līmenī, kas svarīgi potenciālajiem investoriem.
Viņš piebilst, ka katru gadu militārajai industrijai pievienojas vairāki jauni uzņēmumi, kas saistīti ar inovācijām un sadarbojas arī ar Latvijas zinātniekiem, tāpēc būtiski, ka birokrātiskais slogs nebremzē to attīstību.
“Sargs.lv” jau rakstījis, ka iepriekš daudzi Latvijas militārās industrijas ražotāji saskārušies ar Latvijā strādājošo komercbanku neieinteresētību sadarboties, piedzīvojot gan paziņojumus par uzņēmuma kontu slēgšanu, gan kredītu atteikumus tikai tāpēc vien, ka ir militārais ražotājs.
Latvijas Finanšu nozares asociācijas priekšsēdētāja Sanita Bajāre atzīst, ka parakstītā vienošanās aizsardzības nozares uzņēmumiem mazinās birokrātisko slogu, atkārtoti iesniedzot dokumentus un apliecinājumus, ko jau pārbaudījusi Aizsardzības ministrija, līdz ar to process nebūs “jāsāk no nulles”.
Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai tas nozīmē, ka nākotnē jau pārbaudītiem militārās industrijas uzņēmumiem netiks atteikta, piemēram, konta atvēršana vai kredīta pieteikums, S. Bajāre gan norāda – vienošanās neietekmē konkrētās bankas risku politiku, jo lēmumu katra banka pieņem individuāli.
Tikmēr banku uzrauga - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – padomes priekšsēdētāja Santa Purgaile cer – izveidotais mehānisks nodrošinās, ka visas puses zina, kādi soļi ejami, lai uzņēmumi nonāktu pie rezultāta – finanšu pakalpojuma pieejamības un kreditēšanas.
Aizsardzības ministrija saskaņā ar likumos sniegtajām pilnvarām pastāvīgi veic padziļinātu militārajā komercdarbībā iesaistīto personu pārbaudi, kā arī saņem drošības dienesta atzinumus, kas var sniegt kredītiestādēm papildus pārliecību par Aizsardzības ministrijas licencēto komersanta godprātību un uzticamību.
Aizsardzības ministrija uzsver, ka informācijas apmaiņas procesā tiks ievērotas visas nacionālajos un starptautiskajos normatīvos noteiktās prasības attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību, kā arī drošu ierobežotas pieejamības vai klasificētas informācijas apriti.
Tāpat A. Pabriks norāda, ka Aizsardzības ministrija pēdējo gadu laikā ir izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar Latvijas militāro industriju, kas sniedz ieguldījumu inovācijās un nozares eksportā.
Vietējās industrijas uzņēmēji aktīvi izstrādā jaunas tehnoloģijas, piedaloties gan Aizsardzības ministrijas rīkotos, gan arī starptautiskos grantu konkursos, pētniecības programmās un dažāda veida inovāciju pasākumos.
