ZS Kiberaizsardzības vienība NATO mācībās “Locked Shields” stiprina spējas novērst kiberuzburkumus

Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība piedalās starptautiskajās mācībās “Locked Shields”/Foto: Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība

Foto: Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība piedalās starptautiskajās mācībās “Locked Shields”/Foto: Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība

Pagājušajā nedēļā noslēdzās vērienīgākās NATO kiberaizsardzības mācības “Locked Shields 2022”, kurās piedalījās 24 komandas no 32 valstīm. To vidū bija arī Latvijas un Kanādas informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu apvienotā komanda vairāk nekā 80 cilvēku sastāvā, un to koordinēja un vadīja Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības vecākais zemessargs Ēriks Dobelis. Viņš norāda – šīs ir vienas no sarežģītākajām un intensīvākajām mācībām, kurās tiek trenētas ne tikai spējas novērst un risināt dažādus kiberdraudus, bet arī praktizēt taktisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, sadarbību un komandķēdes darbību krīzes situācijā. Turklāt mācības “Locked Shields” vienībai kļuvušas jau par tradīciju, kas kalpo kā atskaites punkts tās spēju attīstībai.

Mācības “Locked Shields 2022” ir ikgadējas vērienīgas NATO starptautiskās kiberaizsardzības mācības, kuras organizē Tallinā bāzētais NATO Kiberaizsardzības izcilības centrs (CCDCOE). Vecākais zemessargs Ē. Dobelis stāsta, ka dalība mācībās kļuvusi jau par vienības tradīciju. Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība “Locked Shields” piedalās jau ļoti daudzus gadus, teju bez izņēmumiem – kopš pašas vienības dibināšanas.

Zemessargs vērtē, ka gadu gaitā šīs mācības kļuvušas arvien vērienīgākas – ja pirmos gadus kopējais dalībnieku skaits no vienas valsts bija noteikts ap padsmit dalībniekiem, tad šobrīd nekādu ierobežojumu nav, un šogad mācībās piedalījās 24 komandas no 32 valstīm, kopumā sasniedzot vairāk nekā 2000 dalībnieku. “Locked Shields 2022” piedalījās gan vienas valsts jeb individuālās komandas, gan arī apvienotās komandas, kurās, piemēram, savus spēkus savienoja divas valstis.

Tāda bija arī vecākā zemessarga Ē. Dobeļa vadītā un koordinētā grupa, kurā bija vairāk nekā 80 cilvēku no Latvijas un Kanādas. Viņš norāda – komandas sastāvā bija ne tikai vairāki desmiti Kiberaizsardzības vienības zemessargu, kā arī ar militāro jomu saistītu cilvēku, bet arī dažādu citu iestāžu pārstāvji, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem, kritiskās infrastruktūras pārstāvji, kā arī privātā sektora pārstāvji.

Ē. Dobelis dalās, ka sarunas par un ap “Locked Shields” komandas dalībnieku starpā norit jau vairākus mēnešus pirms to reālās norises, sadalot lomas un atbildības, veidojot tehniskās iestrādnes.

Tikmēr pašas mācības, kuru aktīvā fāze Tallinā norisinājās no 19. līdz 22. aprīlim, bija ļoti intensīvas, un ir grūti izcelt vienu konkrētu niansi, ko vienība no tām ieguvusi.

“Ieguvām ļoti plašu spektru zināšanas un pieredzi. No mācību viedokļa tehniskajos aspektos mēs pilnīgi noteikti stiprinājām savas spējas aizsargāt IT sistēmas, kas attiecīgi ir mūsu kibervienības specializācija. Tāpat jāņem vērā, ka bijām vairāku desmitu cilvēku liela komanda. Līdz ar to praktizējām taktisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, darbu pārvaldību, kā arī sapratni par notiekošo un mūsu rīcību attiecīgajā situācijā. Tas ir ļoti noderīgi, jo tikai tik vērienīgās mācībās iespējams iegūt šādu pieredzi,” saka vecākais zemessargs.

Tāpat būtiski izcelt sadarbības stiprināšanu ar citām organizācijām un institūcijām, kas Latvijā iesaistītas kiberdrošības incidentu gadījumos. Šajās mācībās bija reālā iespēja saskatīt, kāda ir katras iestādes loma un komandķēdes darbības krīzes situācijās.

Vecākais zemessargs arī atzīmē – “Locked Shields” Kiberaizsardzības vienībai ir kā ikgadējs atskaites punkts.

“Tās ir vienas no sarežģītākajām mācībām, kurās piedalāmies. Tajās varam ļoti skaidri pārbaudīt vienības un arī individuālās spējas. Mēs neapšaubāmi izmantojam visu, ko mums dod – gan idejas, ko pēcāk iekļaut savās mācībās, gan arī secinājumus, kuras spējams mums vajag relatīvi vairāk stiprināt, pie kā vairāk strādāt. Šo mācību rezultāts mums ir ļoti vērtīgs, palīdzot nospraust tālākos plānus un mērķus,” norāda Ē. Dobelis.

Viņš arī atzīmē – šīs NATO mācības ļoti labi demonstrēja, kādās situācijās strādāt ir visgrūtāk.

“Mācību scenārijs tiek veidots tā, ka inscenētie kiberuzbrukumi un pārējais IT sfērā notika ļoti strauji – bija ļoti liels laika trūkums. Mācības ļoti labi demonstrēja – lai jebkādai pretdarbībai maz būtu kāda jēga, jābūt ne tikai zināšanām, bet tas arī jādara ļoti ātri. Ir jāspēj ļoti ātri veikt gan pašas darbības, gan lēmumu pieņemšanu, un to iespējams izdarīt ne tikai vienkārši zinot tēmu, bet izcili pārzinot. Mācīties vajag vairāk un padziļināti, lai varētu izprast un izpildīt savus mērķus,” saka vecākais zemessargs.

“Sargs.lv” jau rakstīja – papildus daudzu fizisko kiberdraudu novēršanas izspēlei komandas arī praktizē taktisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, sadarbību un komandķēdes darbību krīzes situācijā, kurā jārisina gan juridiskie jautājumi, gan arī jāreaģē uz informācijas operāciju problēmām.

Kiberaizsardzības mācības Tallinā vienlaicīgi notiek gan klātienē, gan attālināti, valstu komandām atrodoties savā mītnes zemē, kā to darīja arī Latvijas komanda. Mācību laikā tiek izspēlēti scenāriji, kad izdomāta valsts saskaras ar dažāda mēroga kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret tās civilajām un militārajām IT sistēmām, traucējot gan valdības, gan armijas darbu, kā arī apdraudot valsts ūdens attīrīšanas un elektroapgādes sistēmu darbību, un šai valstij jāaizstāv tās kritiskā infrastruktūra no simulētajiem kiberuzbrukumiem.

“Izspēlējām, ka mūsu komanda IT infrastruktūrā pamana kiberuzbrukumu, kā rezultātā jau ir nodarīts postījums, un uzbrukums arvien tiek veikts. Tad mēs mēģinājām šīs problēmas novērst un infrastruktūru sakārtot. Tas viss tika vērtēts pēc tā, cik uzbrukumus mums izdevās novērst un cik uzbrukumi veiksmīgi izdarīti pēcāk, kas norāda uz to, cik veiksmīgi strādā servisi, kas komandai jānodrošina,” skaidro Ē. Dobelis.

Pirmo reizi mācībās ietverta arī centrālās bankas rezervju pārvaldības un finanšu ziņojumapmaiņas sistēmu simulācija. Jaunu tehnoloģisko pieredzi kiberdrošības speciālistiem sniedz arī 5G mobilo sakaru platformas izmantošana. Komandu uzdevums bija nosargāt šo servisu darbspējas un pieejamību.

Bez tehniskās daļas, kas ir valsts kritiskās infrastruktūras pasargāšana no kiberuzbrukumiem, mācībās apgūtas un stiprinātas tādas prasmes kā veidot atskaites, kopsavilkumus par notiekošo, kā arī juridiskās procedūras, saprotot, kādās situācijās jāiesaistās arī juristam, norādot ko drīkst vai nedrīkst darīt IT speciālists atbilstoši konkrētiem likumiem.

“Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā kiberdrošība vēsturiski vienmēr ir bijusi salīdzinoši augstā līmenī, un uz globālā fona mēs noteikti varam lepoties, nevis kautrēties par savām spējām izdarīt lietas šajā sfērā. Protams, visas šīs spējas pieaug arī globāli – tātad tas bijis aktuāli visā pasaulē jau daudzus gadus, un kiberdrošība, īpaši pēdējā laikā dažādu ārējo iemeslu dēļ, kļūst tikai būtiskāka. Mums, protams, jāturpina attīstīties vēl tālāk, trenēties vēl vairāk, nesākot iepalikt, jo visas šīs prasmes turpina ļoti strauji pieaugt, bet droši varu teikt, ka arī tagad spējam paveikt daudz,” vērtē vecākais zemessargs.

Valstu komandas mācību laikā mācās reaģēt uz vairāk nekā 8000 kiberuzbrukumu, un vingrinājumā iesaistītas aptuveni 5500 virtualizētas sistēmas. Papildus sarežģītu IT sistēmu nodrošināšanai iesaistītajām komandām jādarbojas efektīvi arī ziņošanā par incidentiem, kā arī tiesu medicīnas, juridisko, plašsaziņas līdzekļu operāciju un informatīvās karadarbības problēmu risināšanā.

Šī gada mācības “Locked Shields” Tallinā norisinājās no 19. līdz 22. aprīlim. Šādas mācības tiek organizētas jau kopš 2010. gada.

ZS Kiberaizsardzības vienība NATO mācībās “Locked Shields” stiprina spējas novērst kiberuzburkumus

Dalīties ar šīs lapas saturu!