Arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādei ir savs mīlulis – kaķene Rota, kura tiek ļoti lutināta

NBS I 17.02.2022
Sargs.lv dienesta gaita NBS sabiedrība vide Zemessardze zemessargi

Foto: Vecākā zemessardze Edīte Kūķe ar mīluli Rotu/27. kājnieku bataljona arhīvs

Līdzīgi kā rudais runcis Bulta Ādažu bāzē, kas pasaules uzmanību izpelnījās NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vizītes laikā, savs četrkājainais mīlulis ir arī Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljonam. Tā ir aptuveni trīspadsmit gadus vecā kaķene Rota, kura dzīvo Cēsīs, bataljona un Instruktoru skolas teritorijā. Lai arī viņa vēl nav nokļuvusi pasaules mediju redzes lokā, šis kaķis, visticamāk, ir baudījis daudz vairāk delikatešu nekā Ādažu biedrs, jo par Rotu galveno rūpi ir uzņēmusies 27. kājnieku bataljona Štāba atbalsta rotas pavāre vecākā zemessardze Edīte Kūķe. Taču kārumus mincei nes arī citi, kuri par kaķi rūpējas, kamēr Edītes nav.

Par Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona Štāba atbalsta rotas vecāko zemessardzi Edīti Kūķi “Sargs.lv” jau ir rakstījis, jo viņa ir visā brigādē iemīļotā pavāre, kura gādā, lai mācībās visi zemessargi ir gardi paēduši.

Edīte stāsta, ka pirmo reizi kaķis pie viņiem atnācis pirms apmēram desmit gadiem. Toreiz 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljonam vēl nebija savas telpas tagadējā militārajā bāzē “Pipariņi”, tāpēc ēdiens ticis gatavots Instruktoru skolas virtuvē.

“Tā kā esmu ļoti liela kaķu mīle, es uzreiz viņu pabaroju. Nākamajā dienā kaķis atkal bija klāt. Zemessardzes mācības beidzās un vēlāk man viens komandieris saka: “Tas kaķītis atkal bija atnācis. Man nebija viņam, ko iedot, tikai baltmaize, un viņš to arī apēda”,” stāsta Edīte.

Izrādās, Cēsu Instruktoru skolas teritorijā Edīte uzturas regulāri, jo paralēli zemessardzes pienākumiem bataljonā viņa ir arī militārās teritorijas apsardze un tur ierodas uz dežūrām. Kā pati stāsta, sākotnēji vaktējusi, kad kaķītis atkal būs klāt, lai pārvilinātu uz apsardzes posteni. Kādas piecas reizes kaķis piestaigājusi tikai kā ciemiņš, bet tad palikusi uz dzīvošanu.

Kopš tā laika kaķene, kurai dots Zemessardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tik raksturīgs vārds – Rota, dzīvo Instruktoru skolas teritorijas apsardzes telpās. Tur viņai ir pašai savs krēsls, kur Rota labprāt guļ. Tāpat arī Rotas haki krāsas pelēcīgais kažoks ir saskaņots ar saimnieces formas tērpu, ko vislabāk redz, kad abas ir blakus.

“Sākumā, kad kaķene jau sāka pie mums pierast, es toreiz prasīju komandieru piekrišanu tam, ka viņa šeit uzturas. Viņi atļāva, un kaķis joprojām dzīvo pie mums. Sākumā mums bija viņai jāizdomā vārds. Bija visādi varianti, beigās izdomājām, ka būs Rota,” stāsta Edīte.

Jau no paša sākuma Edīte par viņu ir uzņēmusies pilnu atbildību –kaķene ir sterilizēta, viņai tiek pirkta gan speciālā kaķu barība, gan citi našķi, taču Rotu labprāt barojot arī citi – personāls gan no apsardzes, gan Instruktoru skolas. Kaķis šo gadu laikā nu kļuvis par visu kopīgo mīluli.

“Es pati, protams, viņu ļoti lutinu. Vistu akniņas pārleju ar siltu ūdeni, tādas noplaucētas dodu. Tad pērku viņai arī cāļu filejas gabaliņus, kas viņai īpaši garšo, ” stāsta Edīte, piebilstot, ka pašai mājās ir runcis Otis, un dažreiz Rotai tiek kaut kas arī no viņa barības.

Viņa atceras – iepriekšējos gados, kad apsardzes postenis vēl nebija atdalīts, tam regulāri garām gājuši arī Instruktoru skolas kursanti. Kaķītis gulējis uz sava krēsla, un pilnīgi visi viņu samīļojuši vai pabužinājuši. Arī tagad, kad kursanti Rotu pamana pagalmā, sauc viņu pie sevis un mīļo.

Arī 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis “Sargs.lv” atzīst, ka viņam nav nekādu iebildumu pret kaķa dzīvošanu teritorijā, jo visi jau pie viņa ir pieraduši un iemīļojuši.

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona komandieris

pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis

"Pats šad un tad šo ļoti pūkaino kaķi paglāstu, ir draudzīga, vismaz pret formās tērptajiem. Citus kaķus teritorijā nemana, izskatās, ka Rota labi pieskata savu atbildības teritoriju.”

Uz jautājumu, vai Edīte nav mēģinājusi kaķeni ņemt pie sevis uz mājām, viņa saka, ka sākotnēji tāda doma bijusi, taču kaķis nav gribējis nākt līdzi, palicis savā teritorijā.

Tāpat viņa stāsta, ka Rota ik pa laikam piedalās arī Instruktoru skolas pagalmā notiekošajās izvadēs vai citos pasākumos. Daži brīži esot bijuši īpaši interesanti, bet nav bijusi iespēja iemūžināt fotogrāfijās.

“Reiz visi bijām nostājušies ierindā. Nāca Rota, nogāja garām visai ierindai un apsēdās pašā galā. Tobrīd pat komandieris uz mirkli pārstāja runāt, kamēr viņa ieņēma vietu,” atceras Edīte.

Tajās dienās, kad nav Edītes dežūras, par kaķi gādā kolēģi. Edīte Rotai ir atstājusi barību, un visi zina, ka kaķis jāpabaro un jāpadzirda.

“Kad man ir atvaļinājums un neesmu ilgāku laiku, pati braucu Rotu pabarot. Man ir pat viens tāds kolēģis, kurš mēdz iztīrīt viņas metāla ūdens bļodiņu tā, ka spīd. Visi taču Rotu tik ļoti mīl,” pauž Edīte, atzīstot, ka šim kaķim ir ļoti paveicies.

Dežūras apgaitā Rota Edītei parasti ejot līdzi. Reiz teritorijā bijis iemaldījies svešs kaķis, to Rota dzinusi prom, pat uztriekusi kokā. Lai nabadziņš mierīgi tiktu lejā, Edīte Rotu uz brīdi paņēmusi postenī. Tomēr esot arī viens cits draudziņš, kas īpaši vasarās no tuvējām mājām nākot pie Rotas ciemos, to viņa prom nedzen. Tā kā Rota ir sterilizēta, tad šai draudzībai šķēršļi netiek likti, norāda Edīte.

Arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādei ir savs mīlulis – kaķene Rota, kura tiek ļoti lutināta

Dalīties ar šīs lapas saturu!