Ieguvums iziet rehabilitāciju pēc starptautiskās operācijas karavīram kopā ar ģimeni ir neatsverams

Kā “Sargs.lv” norāda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, iepriekš veiktajā karavīru aptaujā secināts – 83% karavīru uzskata, ka sociālā rehabilitācija pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ir nepieciešama kopā ar ģimenes locekļiem, jo tas pēc ilgāka laika neredzēšanās arī palīdzētu atkal apvienot ģimeni. Turklāt šāda iespēja tiek nodrošināta arī citās valstīs, piemēram, kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā, kā arī Norvēģijā.

Pieredze rāda, ka līdz šim gandrīz puse no karavīriem, kuri atgriezās no dalības starptautiskā operācijā ārpus Latvijas, no šī pakalpojuma atteicās tikai viena iemesla dēļ – pēc jau tā ilgstošas prombūtnes no mājām viņi uzreiz grib būt kopā ar ģimeni.

To “Sargs.lv” atzīst arī Latvijas kontingenta Kosovā komandieris pulkvežleitnants Armands Veters.

Saeimas 20. janvārī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nosaka, ka turpmāk karavīri un zemessargi, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, varēs saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar ģimenēm.

Turklāt rehabilitācijas pakalpojumi pienāksies arī šo karavīru un zemessargu laulātajiem un bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi, kā arī karavīru un zemessargu faktiskajiem partneriem, ar kuriem karavīram un zemessargam ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība.

Viņa piebilst, ka ģimenes lielumam un bērnu skaitam šī pakalpojuma saņemšanai nav ierobežojuma, tiek ņemts vērā vien fakts, vai bērni jau ir sasnieguši 18 gadu vecumu un turpina mācīties.

Image

Arī Latvijas kontingenta Kosovā vadības grupas kapelāne virsleitnante Anna Dobele, kura ikdienā ir Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona kapelāne norāda – viņasprāt, arī pēc šīs NATO vadītās starptautiskās operācijas KFOR Kosovā varētu būt karavīri, kuri labprāt izmantotu šo iespēju.

Kapelāne piebilst – karavīrs vai zemessargs savus tiešos pienākumus varēs pildīt labāk, ja zinās, ka ģimene viņu atbalsta un ka arī viņiem viss ir kārtībā. Tas attiecas arī uz mazliet satraucošo atkalredzēšanos pēc ilgstošas prombūtnes. “Ja mājās viss ir kārtībā, tad karavīram nav papildus raižu,” saka virsleitnante A. Dobele.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikta sociālās rehabilitācijas, nepieciešamības gadījumā – arī veselības aprūpes – pakalpojumu sniegšana Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām vai no dalības NATO vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, ja dienesta pienākumi uz kuģa pildīti ne mazāk kā trīs mēnešus.

Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Tās mērķis ir karavīru vai zemessargu sociālā statusa atgriešana un iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no ilgstošas prombūtnes starptautiskajā operācijā. Līdz šim šo desmit dienu laikā karavīram nebija iespējas būt kopā ar savu ģimeni.

Kā norāda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre B. Bļodniece, NBS karavīru sociālā aizsardzība ir nodefinēta kā viena no aizsardzības nozares prioritātēm. Tiek domāts par veidiem, kā atvieglot karavīru ikdienu, lai dienesta kvalitāti neietekmē raizes par sadzīves apstākļiem.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šī gada 13. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”, paredzot, ka turpmāk prioritārs atbalsts mājokļa nodrošināšanā piešķirams ne tikai jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, bet arī NBS profesionālā dienesta karavīriem.

Līdzšinējais regulējums karavīriem ļāva “Altum” pirmā mājokļa atbalstam pieteikties vien tad, ja ģimenē bija bērni, tomēr tagad likumā karavīri ir izdalīti kā atsevišķa mērķa grupa atbalsta saņemšanai mājokļa iegādei.