Līdz šim valsts garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai varēja saņemt tikai ģimenes ar bērniem vai jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem ir pastāvīgi ienākumi, bet nepietiekami uzkrājumi pirmās iemaksas veikšanai. Tagad šim saņēmēju lokam pievienoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālā dienesta karavīri, lai tādējādi kaut nedaudz uzlabotu viņu sadzīves apstākļus un ļautu labāk koncentrēties tiešo pienākumu veikšanai – valsts aizsardzībai.
Saeima galīgajā lasījumā 13.janvārī pieņēma grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”, paredzot, ka turpmāk prioritārs atbalsts mājokļa nodrošināšanā piešķirams arī karavīriem.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece sarunā ar portālu “Sargs.lv” stāsta, ka līdz šim lielākā daļa karavīru neatbilda nevienai no valsts atbalstītajām iedzīvotāju mērķa grupām, kuri varētu kvalificēties Finanšu attīstības institūcijas “Altum” izsniegtajām finanšu garantijām, saņemot palīdzību mājokļa iegādei.
“Pamata problēmas bija divas – pusei no armijas personāla saskaņā ar līdzšinējo regulējumu iegūtā izglītība neatbilda tam, lai saņemtu “Altum” atbalstu. Iemesls – dažādi ar militāro jomu apgūtie kvalifikācijas celšanas kursi netika uzskatīti par atbilstošiem “jaunā speciālista” statusam. Citiem vārdiem tas nozīmēja, ka karavīri vienkārši nekvalificējās “jaunā speciālista statusam,” skaidro B. Bļodniece.
Līdzšinējais regulējums karavīriem ļāva “Altum” pirmā mājokļa atbalstam pieteikties vien tad, ja ģimenē bija bērni, tomēr tagad likumā karavīri ir izdalīti kā atsevišķa mērķa grupa atbalsta saņemšanai mājokļa iegādei.
Šis atbalsts būtiski uzlabos karavīru sociālās garantijas, motivējot ilgāk kalpot valstij, nevis meklēt citu, daudz labāk apmaksātu nodarbošanos tikai tādēļ, lai nodrošinātu ģimeni.
Atzinīgi jaunās iespējas vērtē arī paši karavīri. NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīrs kapteinis Ričards ir precējies, viņa ģimenē drīzumā gaidāms pieaugums. Līdz ar to viņš jau varējis pretendēt uz mājokļu atbalstu ģimenēm ar bērniem, jo tas paredz, ka atbalsts tiek piešķirts arī gadījumā, ja sievietei ir gaidībās. Tāpat Ričards ir absolvējis Nacionālo aizsardzības akadēmiju un pēc “Altum” parametriem ir arī jaunais speciālists, kurš arī var pretendēt uz atbalstu mājokļa iegādei.
Izmantojot atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem, viņš arī nesen iegādājies savu pirmo mājokli, bet atzīst – bez valsts garantijas tas būtu grūti, jo jau pirms tam vairākus gadus izvērtējis dažādas variantus pirkt dzīvokli, bet toreiz tas nebijis iespējams.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” Aizsardzības ministrija izstrādājusi, lai novērstu situāciju, ka, uzsākot dienestu, karavīrs var neatbilst nevienai no šobrīd noteiktajām mērķgrupām, kam pienākas valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, ja viņam nav nodibināta ģimene un nav bērnu vai nav iegūta atbilstoša izglītība.
Arī Ričards neslēpj, īpaši problemātiski tas varētu būt tiem karavīriem, kuriem vēl nav bērnu un kuri arī nekvalificējas kā jaunie speciālisti – personas, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību, kā arī nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Līdzīgās domās ir arī Mehanizētās kājnieku brigādes seržants Sandis, kurš arī savu mājokli nesen iegādājies, izmantojot “Altum” atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem.
Lai nodrošinātu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus aizdevuma iegūšanai, Aizsardzības ministrija ir rosināja noteikt profesionālā dienesta karavīram līdzīgus nosacījumus kā jaunajām ģimenēm ar bērniem – iespēju saņemt garantiju, samazinot pirmo iemaksu līdz 25%, tajā skaitā uz garantijas pārvaldības izmaksām – noteikt vienreizēju maksu par garantijas pieteikuma izskatīšanu 2,5% apmērā no piešķirtās garantijas summas.
Kā norāda B. Bļodniece, karavīru sociālās aizsardzības pakete ir viena no ministrijas politiskajām prioritātēm, jo par ģimenes labklājību un nākotni drošs karavīrs var pilnvērtīgi nodoties dienestam un kalpot valstij.
“Izveidojot atbalsta programmu, karavīrs jau dienesta laikā spētu iegādāties īpašumā dzīvokli vai māju netālu no sava dienesta vietas, veidot ģimeni tuvu tai. Tas ir būtisks faktors palikšanai dienestā un sekmē arī reģionu attīstību, iedzīvotāju piesaisti reģionos, kas arī dod pienesumu vietējām pašvaldībām, vietējai uzņēmējdarbībai un novadu attīstībai kopumā,” viņa saka. Turklāt Aizsardzības ministrijas aplēses liecina, ka karavīru skaits nākotnē tikai pieaugs, tāpēc viņu dzīvesvietas jautājums kļūs aizvien aktuālāks.
Tāpēc Aizsardzības ministrijas ieskatā garantija būtu kā papildu motivēšana un atbalsta pasākums karavīriem, un to apliecina arī veiktā iekšējā aptauja.
Puse no respondentiem atbildēja, ka pašlaik viņiem sava mājokļa nav, trešdaļa aptaujāto dzīvokli šobrīd īrē, bet lielākā daļa – 70% karavīru – atbildēja, ja būtu tāda iespēja, valsts atbalstu mājokļa iegādei noteikti izmantotu.
Lai īstenotu likumprojektā noteikto, Aizsardzības ministrija atbilstoši AS “Attīstības Finanšu institūcija Altum” veiktajiem aprēķiniem ar pamatdatiem – 200 pieteikumi gadā pie 20% garantijas apmēra ar vidējo aizdevuma summu 85 000 eiro no 2022. gada ir plānojusi nepieciešamo finansējumu aptuveni 480 000 eiro apmērā.
Līdz šim likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzēja, ka valsts sniedz atbalstu, daļēji sedzot aizņēmēja neizpildītās parādsaistības attiecībā uz dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemto aizdevumu, tikai ģimenēm, kuru apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz 23 gadu vecumam, kā arī jaunajiem speciālistiem – personām, kuri ieguvuši vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuru vecums nepārsniedz 35 gadus.
Nosacījumus jaunajām ģimenēm atbalsta saņemšanai lasīt šeit: https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/iedzivotajiem/majoklu-atbalsta-programma/par-programmu/.
Jaunajiem speciālistiem: https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/iedzivotajiem/majoklu-garantiju-programma-jaunajiem-speicalistiem/par-majoklu-garantiju-programmu/
