Vakcīna pret Covid-19 arī ir ierocis, ja tās nav, tad karavīrs ir tikai pa pusei bruņots – viņam ir visi citi materiāltehniskie līdzekļi, taču veselība ir apdraudēta. Tā par vakcinēšanās nepieciešamību Latvijas armijā saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
NBS komandieris norāda, ka bruņotie spēki ir stingri reglamentēta organizācija, tāpēc jau laicīgi ir saplānota gaidāmā vakcinēšanās procesa gaita, kā arī izstrādāts karavīru reģistrs. Karavīram ir pienākums nodrošināt nepārtrauktu valsts un sabiedrības militāro aizsardzību, ko nevakcinēts karavīrs nav spējīgs pilnvērtīgi veikt.
Aizsardzības resors jau apzinājis savus resursus un, izmantojot NBS medicīnas personālu, spētu vakcinēt līdz pat 2000 cilvēku dienā. Līdz ar to aizsardzības nozarē dienošo un strādājošo vakcinēšanai pret Covid-19 būtu nepieciešama aptuveni nedēļa laika. Nepieciešamo vakcīnu skaitā ierēķinātas arī tās, kas paredzētas zemessargu un aizsardzības nozarē strādājošo civilo darbinieku vakcinēšanai.
Prioritāte vakcinēšanās procesā ir tiem, kuri dosies pildīt starptautiskus uzdevumus. Latvijai ir jānodrošina, ka profesionālā dienesta karavīri ir gatavi dalībai starptautiskajās operācijās, un tad šī atbildība vēl vairāk paplašinās, lai nevakcinēti karavīri neapdraudētu savu un sabiedroto veselību.
NBS komandieris vēlreiz uzsver – Latvijas aizsardzības sistēmas pamatā ir kaujas gatavības nodrošināšanas kritēriji, kas noteikti visām vienībām. Līdz ar to profesionālā dienesta karavīrs ir īpaša profesija. Dodot karavīra zvērestu, viņš apņemas būt gatavs pildīt galveno uzdevumu – būt pirmajam valsts aizsardzības rindās, un to iespējams paveikt vien veseliem un spēcīgiem karavīriem.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš norādījis, ka profesionālajā militārajā dienestā vienmēr tiek nodrošināts tā sauktais vienības princips. Tas nozīmē, ka vienībai noteiktu uzdevumu nevar izpildīt atsevišķi indivīdi. Tādēļ valsts pienākums ir nodrošināt, ka visi vienības karavīri ir vienlīdz spējīgi nodrošināt uzdevuma izpildi un šajā gadījumā to neapdraudēt ar risku savai un citu veselībai.
Tāpat Latvijai ir jānodrošina, ka profesionālā dienesta karavīri ir gatavi dalībai starptautiskajās operācijās, un tad šī atbildība vēl vairāk paplašinās, lai nevakcinēti karavīri neapdraudētu savu un sabiedroto veselību.
Tajā pašā laikā NBS komandieris atzīst, ka vēlamo rezultātu nevēlas panākt ar sankcijām un sodiem, bet gan balstoties uz vienprātības principu un ar skaidrošanas darbu.
Viņš ir pārliecināts - tiklīdz vakcinēšana aizsardzības resorā varēs sākties, tā notiks bez aizķeršanās. Vienlaicīgi bruņoto spēku mediķi var noteikt atsevišķus izņēmuma gadījumus, kuros karavīri vakcīnu saņems vēlāk, piemēram, sievietes grūtniecības vai bērna barošanas laikā.
Arī Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis norādījis – tiklīdz būs pieejama vakcīna, viņš vakcinēsies, aicinot arī zemessargus sekot viņa piemēram.
Lai arī zemessargiem vakcinēšanās plānota kā brīvprātīga izvēle, viņš aicina apdomāt ieguvumus no tās. Pirmkārt, tādējādi var pasargāt sevi un apkārtējos no saslimšanas, otrkārt, brīvi ceļot, jo dienestā ārvalstu komandējumi un starptautiskas mācības ir ierasta prakse.
Nacionālajos bruņotajos spēkos patlaban dien vairāk nekā 6600 profesionālā dienesta karavīru un aptuveni 8200 zemessargu. Vēl aizsardzības resorā strādā vairāki simti civilo darbinieku un amatpersonu.
