Lai arī bieži gads rekrutēšanas ziņā tiek noslēgts “pa nullēm”, pieņemot tikpat daudz zemessargu, cik izlemj atvaļināties, tad šogad rekrutēšanas bilance jau ir pozitīva, tā “Sargs.lv” apliecina Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts. Intervijā viņš stāsta, ka poligonā “Mežaine” Skrundas novadā šobrīd vienlaicīgi notiek daudzi attīstības projekti, kuriem būs liela nozīme ne tikai zemessargu un karavīru kaujas iemaņu uzlabošanā, bet arī Rudbāržos topošās O. Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu sagatavošanā.
Iespēja izvēlēties pamatapmācības modeli
Pulkvedis Rieksts stāsta – lai arī Covid pandēmijas laikā zemessargu apmācību intensitāte tika nedaudz mazināta, brigādes ambīcijas – uzturēt apmācību procesu augstā līmenī – ir saglabātas.
Lai katrs jaunais zemessargs militārās pamatapmācības kursu varētu iziet sev ērtā laikā, brigādē Zemessardzes apmācību modelis ir gana elastīgs. Jaunajiem zemessargiem pamatapmācības kurss poligonā “Mežaine” Skrundā tiek organizēts līdz trīs reizēm gadā. Pirmajā pusgadā zemessargu pamatapmācība notiek nedēļas nogalēs, lai tiek tie strādājošie, kuri nevar mācībām veltīt mēnesi no vietas.
Savukārt vasarā notiek t.s. “bootcamp” jeb pamatapmācības nometne, kad jaunie zemessargi poligonā dzīvo un mācās visas gandrīz 30 dienas. Galvenā mērķauditorija – studenti un citi, kuri tam var atrast laiku vasaras brīvlaikā vai atvaļinājuma sezonā. Pēc tam atkal seko pamatapmācības iespēja pa nedēļas nogalēm.
Strauji attīstās infrastruktūra Skrundas novadā
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gada 24. jūlijā poligonā “Mežaine” Skrundas novadā tika uzsākta jaunas šautuves būvniecība, pamatos iemūrējot laika kapsulu. Pagaidām darbi vēl turpinās, un paredzams, ka šautuvi lietošanā varētu nodot jau šajā vasarā.
Komandieris atzīst – jaunais šautuves komplekss būs ieguvums ne vien brigādes zemessargiem, bet Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopumā. Līdz ar to poligonā “Mežaine” turpmāk varēs trenēt gan kauju apdzīvotā vietā, gan kaujas šaušanu ar vieglajiem strēlnieku ieročiem.
Paralēli ir uzsākti arī poligona otrās kārtas renovācijas darbi, ieskaitot vairāku teritorijā esošo nelietojamo ēku nojaukšanu, iekšējo ceļu tīklu sakārtošanu un pārējo ēku pielāgošanu apmācību vajadzībām. Brigādes komandieris prognozē, ka līdz šī gada rudenim Skrundas militārā pilsētiņa būs sagatavota, lai zemessargi un karavīri varētu pilnvērtīgi trenēt kaujas prasmes apdzīvotā vietā.
Tāpat notiek Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes mācību bāzes attīstība objektā “Saulstari” Skrundas novada Raņķu pagastā. Savulaik ēkā atradās Skrundas 2. vidusskola, kas tika likvidēta 1999. gadā pēc krievu karaspēka izvešanas. Jau šobrīd tajā izvietota neliela mācību bāze, bet plānots, ka šī gada rudenī tā varētu tikt izmantota pilnībā. Tajā būs labiekārtotas telpas un mācību klases, lai varētu uzņemt vismaz 130 cilvēkus.
Militārā poligona “Mežaine” pašreizējā teritorija ir 53,83 hektāri, un pēc paplašināšanas tā varētu sasniegt aptuveni 900 hektārus. Poligona paplašināšanai Aizsardzības ministrijas valdījumā paredzēts pārņemt vairākus Zemkopības ministrijas valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novados, kā arī fizisko un juridisko personu nekustamos īpašumus Skrundas novada Raņķu un Rudbāržu pagastos. Kopš teritorijas pārņemšanas Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji ir tikušies ar zemju īpašniekiem un Skrundas novada pašvaldību, lai iepazīstinātu ar poligona attīstības plāniem un paplašināšanas gaitu.
Tāpat poligonam “Mežaine” būs liela nozīme arī topošās O. Kalpaka profesionālās vidusskolas Rudbāržos darbībā. Tieši poligonā plānotas skolas audzēkņu praktiskās apmācības, piemēram, šaušanā. Turklāt jaunajā šautuvē varēs trenēties arī tie vispārējo izglītojošo skolu skolēni, kuri apgūs valsts aizsardzības mācību, kas no 2024. gada visās Latvijas skolās plānota kā obligāts mācību priekšmets. “Poligona attīstība labvēlīgi ietekmēs gan novada, gan visa reģiona attīstību,” rezumē pulkvedis.
Sadarbība ar Jūras spēkiem piekrastes aizsardzībā
Katrai Zemessardzes brigādei, atrodoties konkrētā atbildības reģionā, ir sava specifika. Ja 3. Latgales un 2. Vidzemes brigādes darbības vairāk vērstas uz Latvijas Austrumu robežas aizsardzību, tad 4. Kurzemes brigādes atbildības teritorijā ir Latvijas jūras robeža.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gadā NBS militāro mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros Jūras spēki savu mācību “Flotex” laikā ciešāk sadarbojās arī ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi, uzlabojot gan savstarpējā atbalsta funkciju, gan sadarbību, īpaši veicot vingrinājumu krastā Liepājas ostas teritorijā.
Atbilstoši potenciālo draudu līmenim Zemessardzes brigādēm tiek sadalīts arī bruņojums un ieroču sistēmas. Kā jokojot saka komandieris – viņš neapvainojas, ka haubices šobrīd tiek izvietotas Latgales un Vidzemes brigādēs, veidojot pat īpašas profesionālās apakšvienības.
Atbalsts sabiedrībai Covid pārvarēšanā
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka kopīgās patruļās ar robežsargiem zemessargi piedalījās jau kopš pērnā gada 7. decembra, robežšķērsošanas punktos pastiprināti uzraugot, vai Latvijā ieceļojošās personas aizpildījušas apliecinājuma anketu informācijas sistēmā “Covidpass.lv”.
Taču ar Aizsardzības ministra lēmumu no 6. aprīļa atbalsts Valsts robežsardzei vairs netiek sniegts, jo tagad nākuši klāt jauni pienākumi – atbalsta sniegšana Veselības ministrijas organizētajā vakcinācijas procesā, organizējot cilvēku plūsmu lielajās pilsētās izvietotajos vakcinācijas centros.
Tajos zemessargu pienākums ir sniegt arī atbalstu kārtības nodrošināšanā kopīgi ar Valsts un konkrētās pašvaldības policijas pārstāvjiem, kā arī veikt citus nepieciešamos pasākumus, piemēram, pārbaudīt vakcinējamo dokumentus, izmērīt temperatūru.
Jāstiprina sadarbība ar Jaunsardzi
Pulkvedis Rieksts strāsta, ka Kurzemes brigādei izveidojusies cieša sadarbība ar Jaunsardzi, un pēdējo trīs gadu laikā brigādes zemessargu pulkam pievienojušies vairāk nekā 60 bijušo jaunsargu. Brigādes komandieris vēlētos vēl lielāku aktivitāti, tāpēc kopīgi ar Jaunsardzes centra un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem jādomā, kā jaunsargus pēc maksimālā vecuma sasniegšanas paralēli studijām vai darbam motivēt stāties Zemessardzē.
Tajā pašā laikā viņš atzīst – brigādes rekrutēšanas stratēģija ir veiksmīga, un redzami arī pirmie rezultāti. Liels atbalsts ir tas, ka katrā bataljonā šobrīd ir civilmilitārās sadarbības (CIMIC) speciālisti, kā arī izveidotas īpašas rekrutēšanas grupas.
Šajos gados jauno zemessargu piesaistē izmēģināts daudz – aktivitātes internetā, uzrunāšana sociālajās platformās, rekrutēšanas stendi izbraukumu laikā, taču visefektīvākā vienmēr esot informācija “no mutes mutē”.
Tāpēc Kurzemes brigāde iedrošina katru esošo zemessargu uzrunāt vismaz divus savus draugus, aicinot viņus pievienoties Zemessardzei.
