Dānija paziņojusi par lēmumu iegādāties Somijas uzņēmuma "Forcit Defence" ražotās “Blocker” jūras mīnas, dienu pēc tam, kad līdzīgu līgumu apstiprināja Lietuvas Aizsardzības ministrija. Līdz ar šiem soļiem abas valstis pievienojas Somijai un Igaunijai, kuru bruņotie spēki jau izmanto šīs viedās jūras mīnas, Igaunijai tās iegādājoties jau 2021. gadā.
Dānijas un Lietuvas iepirkumi tiek realizēti piecu valstu kopīgās programmas jeb Jūras mīnu sadarbības (Naval Mines Cooperation – NMC) ietvaros. Šajā iepirkuma shēmā bez Somijas, Lietuvas un Dānijas piedalās arī Vācija un Norvēģija, kuru oficiālie paziņojumi par līgumiem vēl tiek gaidīti.
Saskaņā ar Dānijas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, NMC līgums paredz ne tikai kopīgu bruņojuma iegādi, bet arī ciešāku sadarbību loģistikas, militāro mācību un bruņojuma dzīves cikla pārvaldības jomās.
Līgumu ar ražotāju "Forcit Defence" Somijas bruņotie spēki parakstīja šī gada jūnijā visu piecu dalībvalstu vārdā, Somijas valdībai darījuma vērtību raksturojot kā simtiem miljonu eiro. Vācijas militārais medijs "Hartpunkt", atsaucoties uz labi informētiem avotiem, ziņo, ka Vācija varētu oficiāli paziņot par savu iepirkumu vēl šogad.
Kā norāda ražotājs "Forcit Defence", “Blocker” ir moderna un izmaksu ziņā efektīva viedā ietekmes jūras mīna ar graujošu kaujas spēku – tās sprāgstvielas ekvivalents pārsniedz 1000 kilogramus trotila (TNT). Tā ir izstrādāta darbam skarbos apstākļos, nodrošinot augstāko lietotāja drošību, minimālas uzturēšanas prasības visā tās dzīves cikla laikā un pilnīgu atbilstību mazjutīgas munīcijas standartiem.
Mīna ir aprīkota ar jaunākās paaudzes mērķu noteikšanas sistēmu, kurā izmantota daudzvirzienu sensoru tehnoloģija. Šos risinājumus var pilnībā integrēt brīvi programmējamos mērķa noteikšanas un detonācijas algoritmos, kas nodrošina augstu noturību pret pretinieka pretpasākumiem.
Pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO Baltijas jūra tagad gandrīz pilnībā atrodas alianses lokā, izņemot Krievijas Kēnigsbergas un Ļeņingradas apgabalu krastus, kas radījis stratēģiskas problēmas Maskavai, kuras kuģiem ceļā uz okeānu ir jāšķērso šaurie Dānijas šaurumi. Kamēr Krievijas amatpersonas ir paudušas neapmierinātību ar iespējamiem tirdzniecības ceļu ierobežojumiem, reģiona valstis mērķtiecīgi stiprina savas jūras robežas un kritisko infrastruktūru.
