NATO austrumu robežu no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai piemeklējis spēcīgs un ģeogrāfiski koncentrēts satelītu navigācijas (GPS) traucējumu vilnis. Lai gan eksperti norāda uz tiešu saikni ar Krievijas karadarbību Ukrainā un elektroniskās cīņas iekārtu aktivizēšanos, oficiāls apstiprinājums par traucējumu cēloņiem vai izcelsmes pusēm pašlaik nav sniegts, vēsta militāro ziņu medijs "Defence blog".
Saskaņā ar Itālijas aviācijas izsekošanas projekta ItaMilRadar publicētajiem aviolīniju un gaisa kuģu datiem, masīvā satelītnavigācijas sprostotāju josla novērota 3. novembrī. Visintensīvākie traucējumi fiksēti gandrīz nepārtrauktā zonā, kas stiepjas no Baltijas jūras dienvidiem cauri Lietuvai, Polijas austrumiem, Rumānijai un Bulgārijai līdz pat Melnās jūras rietumu daļai.
Yesterday’s jamming map is particularly interesting. Virtually the entire eastern flank of NATO is affected by strong, geographically concentrated jamming along the eastern border. https://t.co/eOuqdyiepm
— itamilradar (@ItaMilRadar) November 4, 2026
AirNav Radar apkopotie gaisa kuģu ziņojumi liecina, ka 3. novembrī lidmašīnām gar NATO austrumu robežu fiksēta būtiski pazemināta satelītnavigācijas precizitāte. Visaugstākā traucējumu koncentrācija fiksēta Baltijas jūras piekrastē netālu no Krievijas Kaļiņingradas anklāva, Polijas austrumu pierobežā ar Baltkrieviju un Ukrainu, Rumānijā, Moldovā, kā arī Bulgārijas Melnās jūras piekrastē. Mērenāks traucējumu fons novērots arī gaisa maršrutos virs Baltkrievijas un Krievijas rietumu apgabaliem, ap okupēto Krimas pussalu un Kaukāza reģionā.
Analizējot traucējumu joslas formu, eksperti secina, ka tā atbilst maršrutiem, ko Krievija izmanto uzbrukuma dronu palaišanai pret Ukrainas mērķiem. Speciālisti norāda, ka NATO valstis pierobežas zonās varētu izmantot savas pretdronu sistēmas, lai nogrieztu no kursa satelītvadāmos dronus, pirms tie šķērso alianses gaisa telpu.
Vienlaikus gar Baltkrievijas un Kaļiņingradas robežām signālu bloķēšanu var izvērst gan Krievijas un Baltkrievijas spēki, gan Eiropas valstis, lai gan neviena no valdībām nav oficiāli apstiprinājusi tā izmantošanu šādā apjomā.
Šādu traucējumu ietekme uz aviāciju ir ilgstoša. 2025. gada sākumā Zviedrija kopā ar piecām kaimiņvalstīm ziņoja Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai, ka gada pirmajos četros mēnešos traucējumi ietekmējuši aptuveni 123 000 lidojumu virs Polijas, Baltijas valstīm, Somijas un Zviedrijas, un to izcelsme tika izsekota līdz Kaļiņingradai, Sanktpēterburgai, Smolenskai un Rostovai.
Krievijas uzbrukumu laikā Ukrainai tās bezpilota lidaparāti regulāri ielido NATO valstu teritoriālajā gaisa telpā, kā tas bija vērojams septembrī, kad Krievijas drons ielidoja dziļi Rumānijā un vēlāk nogāzās Moldovā.
Krievijas rīcībā esošās mobilās elektroniskās karadarbības sistēmas, piemēram, Infauna kompleksi, kas nesen pamanīti pat Mali, tiek aktīvi izmantotas gan militāro operāciju segšanai, gan asimetriskā spiediena radīšanai uz NATO kaimiņvalstu gaisa satiksmes drošību.
