"Tas ir labākais, ko šobrīd var darīt," ekskluzīvā intervijā lietuvas medijam "LRT.lt" sacīja Matiass Zonns. "Kā jūs labi zināt un visi Lietuvā atzīst, Lietuvas infrastruktūra nespētu uzņemt pilnu brigādi."
Tomēr vēstnieks nevēlējās spekulēt, vai Berlīne nākotnē šeit pastāvīgi izvietos brigādes lieluma vienību, tiklīdz Lietuva izveidos nepieciešamo infrastruktūru.
“Sargs.lv” jau ziņoja, ka jūnijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Vācijas kanclers Olafs Šolcs parakstīja kopīgu komunikē, kurā teikts, ka “papildus pašreizējai un pastiprinātai jau esošajai militārās klātbūtnes kaujas grupai Vācija ir gatava vadīt spēcīgu un kaujas gatavu brigādi Lietuvā, lai atturētu Krievijas agresiju”.
Vācijas vēstnieks Lietuvā Matiass Zonns gan norāda, ka nekāds līgums starp valstīm netika parakstīts, kas paredzētu brigādes izvietošanu Lietuvā. Tas esot bijis līderu kopīgs paziņojums, kura pamatā bija mutiska vienošanās. Tālāk šo procesu turpina gan politiķi, gan militārie eksperti.
Viļņa vēlas, lai Lietuvā pastāvīgi tiktu izvietota pilna mēroga Vācijas bruņoto spēku brigāde, kuras karavīri dienesta pienākumus pildītu rotācijas kārtībā. Tikmēr Berlīnes amatpersonas neskaitāmas reizes izteikušās, ka daļu brigādes plānots izvietot Lietuvā, kamēr otra daļa paliks Vācijā. Līdz ar to Vācija līdz šim Lietuvā ir izvietojusi tikai plānotās brigādes vadības elementu.
"Mēs nodrošināsim, lai brigāde var tikt pārvietota uz Lietuvu īsā laikā, desmit dienās. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi regulāri rīkot mācības," preses konferencē militārajā bāzē Jonavas rajona Ruklā teica Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte.
Oktobrī Lambrehte un Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks atklāja brigādes komandelementu un novēroja brigādes pirmās mācības, uz kurām Lietuvā ieradušies 250 karavīri un 80 militārie transportlīdzekļi.
Lietuvā pastāvīgi atradīsies komandelements, bet citas vienības regulāri ieradīsies uz mācībām, sacīja Lambrehte.
"Atsevišķas vienības vai pat visa brigāde ieradīsies Lietuvā, lai šeit piedalītos mācībās," teica Vācijas aizsardzības ministre.
Anušausks sacīja, ka krīzes gadījumā brigāde tiks pārdislocēta uz Lietuvu desmit dienu laikā. Lietuvas ministrs uzsvēra, ka tas ir pietiekami ilgs laiks.
"Ukrainas gadījuma informācija par Krievijas spēku savilkšanu pie tās robežām bija zināma gandrīz 90 dienas," teica Anušausks.
Iepriekš Lietuvas amatpersonas pauda vēlmi, lai brigāde Lietuvā būtu dislocēta pastāvīgi. Lietuvai trūkst infrastruktūras, lai uzņemtu lielāku ārvalstu karavīru skaitu. Brigādē ir apmēram 3000-4000 karavīru.
Lambrehte teica, ka Vācija nogādās Lietuvā vēl bruņojumu un munīciju, kas būs domāts Vācijas brigādei, ja tā tiks pārdislocēta uz Lietuvu.
