Bulgārijas aizsardzības ministrs: Sabiedrība ir jāradina pie NATO karavīru klātbūtnes

Bulgārijā izveidotās NATO kaujas grupas koncepts ir mazliet atšķirīgs no citām, jo tās kodolu pagaidām veido Bulgārijas bruņotie spēki, taču jau drīzumā ietvara valsts turpmāk būs Itālija.

Pašlaik kaujas grupā ir karavīri no ASV, Apvienotā Karalistes, un turpmāk būs arī no Itālijas. Sagaidāms, ka septembrī kaujas grupa būs pilnībā nokomplektēta, turklāt pirms mēneša Bulgārijas aizsardzības ministrs viesojies Grieķijā, un panākta vienošanās, ka arī tā sniegs Bulgārijai savu militāro atbalstu. Līdz tam brīdim kaujas grupas komandvadība ir nodota NATO Eiropas spēkiem (SACEUR).

Sākotnējā doma bijusi kaujas grupu veidot kā bataljona lieluma vienību, taču tagad to plānots palielināt līdz brigādes līmenim, lai tā ir kaujas spējīga, fleksibla un spēj ātri reaģēt uz iespējamiem draudiem reģionā.

Image

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka NATO, reaģējot uz Krievijas otru iebrukumu Ukrainā, jau šī gada martā NATO ārkārtas samitā lēma par paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu skaita palielināšanu. Līdz ar to papildus jau esošajām četrām kaujas grupām visās trīs Baltijas valstīs un Polijā izveidotas vēl četras –  Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, tādējādi pastiprinot NATO pozīcijas no Baltijas līdz pat Melnās jūras reģionam.

Uz jautājumu, vai valsts militārā infrastruktūra bija piemērota papildus sabiedroto karavīru uzņemšanai un izmitināšanai, ministrs atzīst – tas bijis neliels izaicinājums, taču, tā kā Bulgārijā jau kopš 2005. gada uzturējušies ASV karavīri, tad infrastruktūra daļēji jau bijusi pielāgota. Taču pēdējā laikā uzbūvēti arī jauni objekti, lai labāk spētu pildīt uzņemošās valsts pienākumus.

Image

Atbildot, kāpēc ir svarīgi, ka arī Bulgārijā atrodas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, ministrs norāda, ka, pirmkārt, tā ir iepriekš nebijusi pieredze – uzņemt vairāku NATO dalībvalstu bruņotos spēkus, lai gan sadarbība NATO līmenī vienmēr bijusi aktīva, piemēram, Bulgārijas jūras spēkiem.

No vienas puses tas apliecina NATO apņemšanos, jo, lai arī Bulgārijai nav robežas ar Krieviju, karš Ukrainā atrodas vien 400 kilometru attālumā.

Image

No otras puses – šis ir labs veids, kā padarīt NATO tuvāku iedzīvotājiem. Bulgārijas aizsardzības ministrs stāsta, kad sabiedrība tikusi informēta, ka Bulgārijā tiks izvietota NATO kaujas grupa, sākumā bijusi neliela skepse un pat noraidoša attieksme, taču, kad  paziņots, ka kaujas grupas vadošā valsts būs Itālija, iedzīvotāji izrādījuši apmierinātību.

Jautāts par pašu Bulgārijas bruņoto spēku attīstību, D. Zakovs atzīst, ka ļoti operatīvi tiek veikta modernizācija armijā. Līdz šim izmantots vēl diezgan daudz padomju laika tehnikas vienību un ekipējuma, kas vairs nav ilgtspējīgs, kā arī grūti saņemt rezerves daļas remonta gadījumā.

Arī Rumānijas aizsardzības ministrs Vasile Dinku (Vasile Dîncu) apstiprina, ka NATO lēmums attīstīt papildu četras daudznacionālās kaujas grupas Centrāleiropas un Austrumeiropas sabiedroto valstīs, atbilst sabiedroto stratēģiskajam plānam – nostiprināt kolektīvās atturēšanas un aizsardzības spējas no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai.

Rumānijā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā šobrīd dien sabiedroto karavīri no Francijas, Beļģijas un Nīderlandes, un tas ir liels ieguldījums gan pašas Rumānijas, gan visa reģiona drošībai.

Rumānija īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu un izpildītu gan prasības, gan nosacījumus sabiedroto spēku un spēju izvietošanai un izmitināšanai valsts teritorijā.

Pašlaik jau ir pabeigti vai tiek izstrādāti vairāki projekti militārās infrastruktūras modernizācijai vai paplašināšanai, lai sniegtu vislabāko uzņemošās valsts atbalstu.