Lietuvas prezidents: Baltkrievijas režīms Krievijas priekšā sāk zaudēt pēdējās neatkarības pazīmes

NATO
Sargs.lv
Lietuvas prezidents
Foto: Lietuvas prezidents G. Nausēda NATO samitā Briselē. Foto: NATO.int

Aizvien vairāk jūtams, ka Baltkrievija zaudē savas pēdējās neatkarības paliekas, un Krievija to izmanto kā platformu savu interešu īstenošanai. Tā, jautāts par Krievijas radītajiem draudiem aliansei, NATO samita laikā žurnālistiem sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Tāpēc visos NATO lēmumos šobrīd svarīga noteiktība, vienotība un skaidra nostāja, kas iet roku rokā ar atbilstošu finansējumu.

Viņš atzīst, ka arī Lietuva pēdējā laikā izjūt ne tikai pieaugošos draudus no Krievijas, bet arī Baltkrievijas puses. Viņaprāt, esošais režīms izrāda izmisuma pazīmes, pat sākot apdraudēt civiliedzīvotāju drošību, kam apliecinājums ir arī pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšana, lai aizturētu pasažieru vidū esošo Baltkrievijas opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču.

“Aizvien vairāk novērojams, ka Baltkrieviju zaudē savas pēdējās neatkarības paliekas, un Krievija to izmanto kā platformu savu interešu īstenošanai,” pauž G. Nausēda.

Tāpēc viņš ir pārliecināts – noteiktība, vienotība un skaidra nostāja NATO lēmumos šobrīd ir ļoti svarīga. Lai NATO varētu uzturēt pietiekami spēcīgu kolektīvo aizsardzību un atturēšanas politiku, nepieciešams atbilstošs finansējums. Viņš sagaida, ka ASV prezidents Džo Baidens turpinās sūtīs pasaulei skaidru vēstījumu par NATO vienotību.

“Mēs nevaram ar Krieviju uzsākt dialogu, ja tā nemaina savu izturēšanās veidu. Pagaidām nekas par to neliecina, jo militārā agresija Ukrainā, Kaļiņingradas apgabala militarizācija un ietekmes nostiprināšana Baltkrievijā ir satraucoši fakti,” viņš norāda.
Image
NATO samits
Foto: Dalībvalstu līderi NATO samita laikā Briselē. Foto: NATO.int
Dalībvalstu līderi NATO samita laikā Briselē. 14.06.2021. Foto: NATO.int

G. Nausēda arī apstiprina, ka Lietuva atbalsta alianses jauno darbības programmu turpmākajai desmitgadei “NATO 2030” un kā atbildīga dalībvalsts ir gatava turpināt sniegt savu arī ieguldījumu kopējās drošības stiprināšanā.

“Jau šobrīd esam to valstu vidū, kuras aizsardzībai nodrošina 2% no IKP, un līdz 2030. gadam plānojam šo apmēru palielināt līdz 2,5%,” saka Nausēda.

Tajā pašā laikā viņš norāda, ka aliansei ir jāturpina pilnveidot savas reaģēšanas spējas, jo mūsdienu situācijā zibenīga reakcija uz potenciāliem draudiem ir ļoti svarīga. Lai spētu reaģēt uz draudiem, turklāt ne tikai militāriem, nepieciešami konkrēti plāni, jo aktualizējas dažādi hibrīddraudi un uzbrukumi kibervidē.

Tāpat Lietuvas prezidents apstiprina, ka Lietuva turpina atbalstīt NATO “atvērto durvju politiku”, kas īpaši svarīga tādām Lietuvas partnervalstīm kā Gruzija un Ukraina.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šī gada NATO samits notika 14. jūnijā Briselē. 2022. gadā tā norises vieta būs Spānijā, bet 2023. – Lietuvā. G. Nausēda atzīst, ka Lietuva ir gatava nodrošināt visu NATO sabiedrotajiem nepieciešamo infrastruktūru samita rīkošanai.

Dalies ar šo ziņu