“Transatlantiskā vienotība jāparāda ne tikai vārdos, bet arī darbos,” tā pēc NATO aizsardzības ministru sanāksmes sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Aizsardzības ministri pārrunāja gatavošanos gaidāmajam NATO samitam 14. jūnijā un turpmāko notikumu attīstību Afganistānā, kā arī pievērsās “NATO 2030” attīstības plānam alianses stiprināšanai.
“Tas nozīmē ātru un pilnīgu mūsu militārās adaptācijas īstenošanu un nepārtrauktu gatavības, spēju un ieguldījumu uzlabošanu,” sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Afganistānas kontekstā aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka nepārtraukts atbalsts Afganistānas spēkiem, valdībai un iedzīvotājiem ir labākais veids, kā NATO var palīdzēt miera uzturēšanā.
“Mēs arī meklējam veidus, kā mēs varam nodrošināt militāru izglītību un apmācības ārpus Afganistānas, koncentrējoties uz speciālo uzdevumu vienībām. Mēs meklējam, kā finansēt šādu pakalpojumu sniegšanu, kas sabiedrotajiem un starptautiskajai sabiedrībai ļautu saglabāt klātbūtni Kabulā, tostarp nodrošinot atbalstu lidostai,” sacīja J. Stoltenbergs.
Dažādiem draudiem pasaulē kļūstot aizvien neparedzamākiem, cieša transatlantiskā vienotība nepieciešama vairāk kā jebkad agrāk. Tieši uz to arī fokusējas jaunā iniciatīva “NATO 2030”, kuras mērķis ir labāk sagatavot aliansi dažādiem nākotnes izaicinājumiem.
Tāpēc NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, lai to panāktu, ir nepieciešami arī turpmāki ieguldījumi kopējā aizsardzībā.
Taču svarīgi ir ne tikai tērēt vairāk, bet gan tērēt “gudrāk”, tādēļ sabiedrotajiem vajadzētu vairāk ieguldīt kopīgos projektos, jo resursu apvienošana ir efektīvāks veids, kā uzlabot kopējo drošību, sūtot spēcīgu vēstījumu gan NATO dalībvalstu iedzīvotājiem, gan potenciālajiem pretiniekiem.
Tāpat tika apspriesta nepieciešamība aliansei vairāk līdzekļu atvēlēt tehnoloģiju izstrādē un pilnveidē, attīstot mākslīgā intelekta un autonomās sistēmas, jo strauji pieaug to loma militārajā nozarē.
