Lai gan Krievija, ir uzskatāma par norietošu varu, tās nesen pierādītās spējas veikt teritoriālas agresijas būs galvenais drauds arī nākamajā desmitgadē. Tā teikts ekspertu sagatavotajā ziņojumā par NATO nākotni “NATO 2030: vienoti jaunajā laikmetā”. Portāls “Sargs.lv” ieskatās ziņojuma daļā, kas veltīta Krievijai – tam kā šī valsts sašūpojusi globālo stabilitāti pēdējās desmitgades laikā un tam, ar ko rēķināties nākotnē.
Pēdējo reizi NATO stratēģiskās attīstības koncepts tika publicēts 2010. gadā, kad tika rosināts stiprināt stratēģisko partnerību ar Krieviju, nedaudz tika pieminēts terorisms, tomēr Ķīnas vārds ziņojumā nebija minēts gandrīz nemaz. Šajā laikā skaidri iezīmējās NATO mēģinājumi ar Krieviju veidot padziļinātas attiecības, kas būtu balstītas dialogā un sadarbībā kopīgu interešu vārdā.
Kopš tā laika ir notikušas fundamentālas pārmaiņas. NATO 2030 ziņojuma ievadvārdos, kas jauno laikmetu raksturo īsi – mūsdienu drošības vides galvenā iezīme ir ģeopolitiskās sacensības atdzimšana; starpvalstu konflikti par resursiem, teritorijām un vērtībām. Krievijas agresija pret Ukrainu un Gruziju, kopā ar tās militāro draudu pieaugumu Baltijas un Melnās jūra reģionā ir iedragājusi savstarpējās attiecības starp Krieviju un NATO. Pēdējo desmit gadu laikā Krievija vairākkārt ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības un radījusi līdzekļus, kas konvencionālā un nekonvencionālā veidā apdraud NATO drošību un vienotību.
Krievijas mērķis ir iegūt hegemoniju bijušajās Padomju Savienības teritorijās, bloķējot to mēģinājumus tuvināties NATO blokam. Krievija turpina agresiju pret Ukrainu un Gruziju, vienlaikus ievērojami palielinot savus spēkus Tālajos Ziemeļos un Ziemeļatlantijā, cenšoties nodibināt kontroli pār Barenca, Vidusjūras, Baltijas un Melnās jūras šaurumiem, turklāt pēdējās trim no tām izvietojot pretpieejas (A2AD) ieročus, šajos reģionos īstenojot hibrīdoperācijas un apdraudot enerģētisko stabilitāti.
Bez tam šajos reģionos Krievija veido satelītvalstis vai savdabīgas “klientvalstis”, tai skaitā veidojot iesaldētos konfliktus un veicot pārkāpumus, kas noveda no tuvās un vidējās darbības raķešu ierobežošanas līguma laušanas. Krievija turpina īstenot plašas hibrīdoperācijas, tai skaitā pielietojot ķīmiskos ieročus pret politiskajiem pretiniekiem, valsts apstiprinātas politiskās slepkavības