NATO 1. pastāvīgās jūras grupas komandieris: mums jābūt gataviem vissarežģītākajām jūras operācijām

NATO I 18.08.2020
Sargs.lv/NATO.int Baltija drošība Jūras spēki mācības NATO

Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Starptautiskās drošības jomā šobrīd daudz kas ir neparedzams, jo ārēji agresori dažādos veidos pārbauda NATO gatavību reaģēt uz draudiem. Tāpēc NATO pastāvīgās jūras grupas karavīriem jābūt gataviem vissarežģītākajām jūras operācijām, spējot reaģēt arī visnegaidītāko situāciju gadījumā. Tā “Sargs.lv” intervijā norāda NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (SNMG1) komandieris flotiles admirālis Žuzē Antoniu Mironešs (Jose Antonio Mirones) no Portugāles Jūras spēkiem, kurš šo amatu ieņem kopš šī gada augusta.

30. jūlijā Hākonsvernas (Haakonsvern) Jūras spēku bāzē Norvēģijā par NATO pirmās pastāvīgās jūras grupas (SNMG1) flagkuģi kļuva Portugāles jūras spēku fregate “Corte-Real”, stafeti pārņemot no iepriekšējā flagkuģa – norvēģu fregates “Otto Sverdrup”. Savukārt par jūras grupas komandieri kļuva flotiles admirālis Mironešs no Portugāles jūras spēkiem.

“NATO pirmā pastāvīgā jūras grupa kā viens no alianses militārā spēka pastāvīgajiem elementiem kopā ar sabiedrotajiem un NATO partneriem sniedz savu ieguldījumu Baltijā, Ziemeļjūrā un Tālajos ziemeļos, lai atturētu tos, kuri mēģina apdraudēt NATO kopīgās vērtības, intereses un starptautisko likuma varu. To iespējams panākt, tikai pateicoties izturīgo jūrnieku dienestam un centībai, jo viņi joprojām ir apņēmības pilni un koncentrējušies uzdevumu izpildei,” saka NATO jūras spēku grupas jaunais komandieris.

Šobrīd šajā grupā ir divi kuģi – flagkuģis Portugāles fregate “Corte Real” un Kanādas fregate “Toronto”. Taču grupas komandieris atklāj, ka viņa vadības laikā, kas ilgs līdz nākamā gada janvārim, plānots, ka grupai pievienosies vēl citu NATO dalībvalstu fregates.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka no 14. līdz 16. augustam šie kuģi viesojās Rīgas Pasažieru ostā, jo vizītes NATO dalībvalstu ostās ir alianses spēka un solidaritātes demonstrējums, kā arī daļa no atturēšanas politikas. Ievērojot Latvijā noteiktos epidemioloģiskos norādījumus, kuģi gan netika atvērti iedzīvotāju apskatei, kā tas parasti notiek šādās kuģu vizītēs. Pēc Rīgas Pasažieru ostas apmeklējuma kuģi tālāk dosies uz abām pārējām Baltijas valstīm, un Baltijas reģiona tuvumā plāno uzturēties vismaz līdz septembrim.

Kā atklāj flotiles admirālis Mironešs, viņa vadītās kuģu grupas, kas ir viena no NATO Reaģēšanas spēku vienībām, galvenais uzdevums ir būt gatavai reaģēt uz jebkādiem izaicinājumiem, veicot uzdevumus jebkurā vietā jūrā.

Līdz ar to kuģi un to apkalpes uztur nepārtrauktu kaujas gatavību, regulāri piedaloties dažādās mācībās kopā ar citu NATO sabiedroto valstu jūras spēkiem, tai skaitā arī ar Latvijas. Šogad tādas bija, piemēram, jūras mācības “BALTOPS 2020”, kurās grupas kuģi sadarbojās ne tikai ar Latvijas, bet arī citiem Baltijas reģiona jūras un gaisa spēkiem.

“Šādas mācības ir ļoti svarīgas NATO mērogā, jo nav lielu vai mazu dalībvalstu – katras devums ir nozīmīgs kopējo demokrātisko vērtību un kolektīvās drošības uzturēšanā,” norāda flotiles admirālis.

Pirms šī amata flotiles admirālis Mironešs vairāk kuģoja Indijas okeānā, pildot Eiropas Savienības pretpirātisma jūras operācijas “ATALANTA” komandiera pienākumus. Lai arī abu operāciju mērķi un uzdevumi ievērojami atšķiras, iepriekš gūtā pieredze sadarbībā ar dažādu valstu jūras spēkiem un karavīriem palīdzēšot arī jaunajā amatā.

Viņš uzsvēra, ka transatlantiskā sabiedrība šobrīd vairāk nekā jebkad saskaras ar pieaugošas nenoteiktības un neparedzamības periodu, jo ārēji agresori dažādos veidos pārbauda NATO gatavību reaģēt uz draudiem. Līdz ar to NATO pastāvīgās jūras grupas karavīriem jābūt elastīgiem un gataviem vissarežģītākajām operācijām, spējot reaģēt arī visnegaidītāko situāciju gadījumā.

Savukārt aizejošais SNMG1 komandieris Norvēģijas jūras spēku flotiles admirālis Ingve Skoglunds (Yngve Skoglund) norādījis, ka viņa vadībā NATO pirmā pastāvīgā jūras spēku grupa veiksmīgi piedalījās tādās jūras spēku mācībās kā “Dynamic Guard”, “Joint Warrior”, “SWENEX”, “Dynamic Mongoose”, jau minētajās Baltijas jūrā notiekošajās mācībās “BALTOPS” un citos vingrinājumos ar sabiedrotajiem un partnervalstīm, tostarp NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros. Kā viens no SNMG1 iepriekšējās rotācijas nozīmīgākajiem notikumiem bijusi tās līdzdalība Krievijas ievērojamās klātbūtnes uzraudzībā Lamanša kanālā, atbalstot Francijas un Lielbritānijas sabiedrotos šī gada martā.

“Pēdējie septiņi mēneši parādījuši, ka NATO klātbūtne jūrā ar mūsu pastāvīgajiem jūras spēkiem ir svarīga, lai turpinātu nodrošināt starptautisko kārtību jūrā un aizsargātu mūsu sabiedroto un partneru vērtības un intereses. Novēlu arī nākamajam komandierim Mironešs un viņa komandai visu to labāko,” rezumē Skoglunds.

NATO pirmā pastāvīgā jūras spēku grupa ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām. NATO pastāvīgās Jūras spēku grupas veido NATO Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki, spējot nekavējoties veikt operācijas jebkurā vietā.

Tā nodrošina aliansi ar vienībām, kas vienmēr atrodas jūrā un spēj veikt uzdevumus gan miera, gan krīzes laikā. Piedaloties sabiedroto valstu Jūras spēku treniņos un apmācībās, tiek uzturēta gatavība, nodrošināta sadarbība un savietojamība jūrā.

Savukārt Latvijas Jūras spēki ir pārstāvēti NATO pirmās pastāvīgās jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1). Tā kopā ar SNMG1 bieži piedalās arī kopīgās jūras mācībās, trenējot spēku sadarbību un NATO jūras taktiskās procedūras.

NATO 1. pastāvīgās jūras grupas komandieris: mums jābūt gataviem vissarežģītākajām jūras operācijām

Dalīties ar šīs lapas saturu!