Militārās mācības “Bold Axe” apstiprināja, ko šķietami jau zinājām – kaujas grupu līmenī Latvijas un sabiedroto karavīri spēj izpildīt visa veida operācijas un uzdevumus, sākot no aizsardzības operācijām pilsētvidē, līdz pretinieka mērķu izvēlei. Tā par Ādažu poligonā notikušajām Nacionālo bruņoto spēku, kā arī Latvijā un Igaunijā izvietoto kaujas grupu kopīgajām militārajām mācībām “Bold Axe” saka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā komandieris pulkvežleitnants Džons Bensons (John W. Benson). Vingrinājumā liels uzsvars likts uz vienību savietojamības spēju pilnveidošanu, bet īpaši izaicinoša bijusi uzdevumu izpilde ar traucētiem radio sakariem. Pulkvežleitnants uzsver – vienības demonstrēja lieliskas spējas veikt uzdevumus arī bez tiem.
Vingrinājumā “Blod Axe”, kas Ādažu poligonā norisinājās no 12. līdz 14. novembrim, piedalījās Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes 2.mehanziētā kājnieku bataljona karavīri, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas (NAA) kadeti un karavīri no Latvijā un Igaunijā izvietotajām NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupām.
Militāro mācību mērķis bija pilnveidot savietojamību, koordināciju un sadarbību rotu un kaujas grupu līmenī, izpildot aizsardzības un uzbrukuma operācijas lauka apvidū un pilsētvidē. Tāpat mācībās karavīri trenēja kaujas gatavību un uzdevumu izpildi ar traucētiem radio sakariem.
Viena no būtiskākajām “Bold Axe” priekšrocībām bija iespēja dažādām vienībām trenēties vienuviet. Vienību, tostarp Nacionālās Aizsardzības akadēmijas kadetu, iesaiste vingrinājumā sniedza iespēju saprast, kā labāk vienam ar otru komunicēt un sastrādāties. Būtiska bija arī iespēja apmainīties ar idejām un redzējumu, kā labāk izpildīt uzdevumu.
Viņš arī stāsta, ka ar kaujas grupas Itālijas kontingenta karavīriem kopā strādāja divas 2. mehanizētā kājnieku bataljona rotas. Karavīriem doti diezgan izaicinoši uzdevumi, bet tie ļoti labi saskanējuši ar Latvijas karavīru stiprajām pusēm, labi pārzinot apvidu. Tikmēr galvenais izaicinājums militārajās mācībās bijusi komunikācija.
“Tas ir izaicinājums jebkurai bataljona līmeņa vienībai. Tomēr mēs demonstrējām ievērojamas spējas paveikt visu, kas nepieciešams, bet sakari vienmēr būs izaicinājums. Tā ir katras militāras organizācijas realitāte. Mums gan ļoti palīdzēja Latvijas karavīru rotu klātbūtne, lai saskatītu, ko varam vēl labāk pilnveidot, izmantojot apvidu un izprotot mums pieejamo infrastruktūru, tādējādi iegūstot vairākus variantus, kā veikt uzdevumus. Tas patiesi palīdzēja, jo viņi ļoti labi pārzina šo teritoriju, viņi redz šo apvidu citādāk nekā mēs. Tas ir kritiski svarīgi, lai mēs spētu veikt savu darbu ne tikai Ādažu poligonā, bet visā Latvijas teritorijā,” norāda kaujas grupas komandieris.
“Vingrinājums apstiprināja, ka esam spējīgi strādāt ar latviešu kolēģiem, kas arī nebija pārsteigums, jo mūsu rotācija dara to jau vairākus mēnešus, kamēr pati NATO kaujas grupa Latvijā – jau vairākus gadus. Šī arī bija pirmā lielā iespēja sadarboties ar Igaunijas kaujas grupas karavīriem. Labākais veids, kā uzlabot mūsu spējas, ir veikt kopīgus treniņus, cik tas vien iespējams. Vienmēr varam veikt iekšējos vingrinājumus, bet, kad sastopamies ar citām vienībām, tas dara mācības vēl izaicinošākas. Šīs mācības nepārprotami bija panākums,” rezumē kaujas grupas komandieris pulkvežleitnants Dž. Bensons.
