Sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas speciālisti gatavojas sertifikācijai pirms NATO dežūras

MILITĀRĀS MĀCĪBAS I 17.08.2021
Sargs.lv drošība karavīri mācības NATO NBS sadarbība Zemessardze

Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

No 6. – 12. septembrim plānotas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) rotas sertifikācijas mācības 2022. gadā paredzētajai dežūrai NATO Reaģēšanas iniciatīvas (NRI) ietvaros. Pašlaik NMN rotas viens Sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas vads jau atrodas NATO dežūrā Sevišķi ātrās reaģēšanas (VJTF) vienības sastāvā, kas ilgs visu 2021. gadu. Kā “Sargs.lv” atzīst NMN rotas komandieris majors Gatis Muižnieks, abas dežūras pēc būtības esot līdzīgas.

Raksturojot septembra sākumā gaidāmās sertifikācijas mācības, majors G. Muižnieks stāsta, ka mācību scenārijā ir integrēti incidenti, ar kuriem vienība varētu saskarties, ja tā NATO Reaģēšanas spēku sastāvā tiktu izvērsta konflikta zonā. Incidenti ir plānoti, izvērtējot nemiernieku izmantotās improvizētās spridzināšanas ierīces dažādās konfliktu zonās.

Plānots, ka septembrī gaidāmās sertifikācijas mācības Sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas vads aizvadīs Zemessardzes 1. Rīgas brigādes atbildības teritorijā un sertifikācijas uzdevumu izpilde tiks integrēta NBS militāro mācību cikla “Namejs” ietvaros.

“Šajā laikā Rīgas brigādes zemessargiem un karavīriem būs mācības NBS mācību ciklā “Namejs”, mēs tajās integrēsim savas sertifikācijas mācības, lai varētu piesaistīt arī Rīgas brigādes resursus – zemessargus un bataljonus. Tas tāds abpusējs labums,” viņš saka.

NATO Reaģēšanas spēku dežūras aktīvajā fāzē 2022. gadā atradīsies NMN rotas karavīri, kā arī atsevišķi Zemessardzes brigāžu mediķi un NBS Pārvietošanas koordinācijas centra karavīri.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2021. gada sākumā Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas vads sāka dežūru Sevišķi ātras reaģēšanas (Very High Readiness Joint Task Force – VJTF) vienības Daudznacionālās brigādes kaujas grupas sastāvā. Šī dežūra nozīmē, ka fiziski karavīri atrodas Latvijā, taču vajadzības gadījumā pēc NATO pieprasījuma dodas uz uzdevuma izpildes vietu, lai sniegtu ar sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu saistītu atbalstu, neitralizējot gan improvizētas spridzināšanas ierīces, gan konvencionāliem mērķiem paredzētu munīciju.

Jautāts, vai līdz šim VJTF dežūras laikā karavīriem bijis jāiesaistās reāla uzdevuma izpildē, majors G. Muižnieks atbild noliedzoši, taču vasaras sākumā Latvijas kontingents kopā ar pārējām dežūrā esošām vienībām piedalījies vērienīgās starptautiskās mācībās Rumānijā.

NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības vadību šā gada 1. janvārī no Polijas pārņēma Turcijas bruņotie spēki. Šogad vienību veido aptuveni 6400 karavīru no Turcijas, Albānijas, ASV, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Melnkalnes, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas, Ungārijas.

Par Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības izveidi alianses dalībvalstis vienojās NATO samitā Velsā 2014. gadā, lai uzlabotu alianses spējas reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem. Vienība ir alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar atbilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām.

Sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas speciālisti gatavojas sertifikācijai pirms NATO dežūras

Dalīties ar šīs lapas saturu!