Būvdarbu sākšana bunkuru un citu nocietinājumu izveidošanai Baltijas aizsardzības līnijā plānota pakāpeniski, atklāj Aizsardzības ministrija.
Patlaban Baltijas aizsardzības līnijā prioritāri tiek īstenota šķēršļu līnijas un glabātavu izveide. Šo objektu būvniecības organizēšanu nodrošinās VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki (NBS) patlaban nosaka un detalizēti izstrādā bunkuru izveides operacionālās vajadzības, tostarp prasības to izvietojumam, funkcionalitātei un tehniskajiem risinājumiem. Bunkuru būvniecība tiks sākta secīgi, balstoties uz šīm militārajām vajadzībām.
AM ir ciešā sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem, kuri, atbilstoši savām vajadzībām, bunkuru plānošanu un izbūvi sāka agrāk. "Esam iepazinušies gan ar viņu realizētajiem projektu testiem, gan iepirkumu specifikācijām, un šo pieredzi izmantojam Latvijas risinājumu izstrādē. Igaunija salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm bija viena no pirmajām, kas prioritāri uzsāka bunkuru veidošanu," norādīja ministrijā.
Papildus tam 2025. gada vasarā AM izsludināja grantu programmu nocietinājumu un pretmobilitātes risinājumu izstrādei. Šo projektu rezultāti un tehniskie risinājumi tiks izmantoti, ieviešot NBS noteiktās bunkuru un nocietinājumu vajadzības.
Būvdarbu sākšana bunkuru un citu nocietinājumu izbūvei Baltijas aizsardzības līnijā plānota pakāpeniski, sākot ar tiem posmiem un risinājumiem, kas atzīti par militāri prioritāriem, uzsvēra ministrijā.
Jau ziņots, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru 2024. gada 19. janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.
NBS kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.
Pērn Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro. Šogad austrumu robežas stiprināšanai paredzēti 55 miljoni eiro.
