Nestabilā ģeopolitiskā situācija, kad Krievija jau otro reizi uzsākusi neizprovocētu pilna apmēra karu pret Ukrainu, parāda – Latvijai ir jādara vēl vairāk, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un valsts teritoriju, kā arī pati sabiedrība jāiesaista valsts aizsardzības veidošanā. Tādēļ tieši pirms gada 5. aprīlī Saeima pieņēma likumu par valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu Latvijā. “Sargs.lv” piedāvā atskatīties uz vairāk nekā gadu ilgo procesu, kurā VAD kļuva par daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.
Kopš 2014. gada Latvijas aizsardzības nozares uzmanība koncentrēta uz NBS struktūras pārapbruņošanu un kaujas gatavības celšanu, lai Latvijas bruņotie spēki spētu ātri reaģēt uz negaidītiem draudiem.
Taču valsts aizsardzībai svarīgi miera laikā palielināt savu karavīru un rezerves karavīru skaitlisko sastāvu, lai nodrošinātu esošās NBS kaujas spējas un ieviestu jaunas. Šādi iespēju sniedz valsts aizsardzības dienests.
Tieši tādēļ 2022. gada jūlijā Aizsardzības ministrija uzsāka darbu pie valsts aizsardzības dienesta ieviešanas Latvijā. Jau tad bija skaidrs, ka tajā tiks iesaukti 18 līdz 27 gadus veci vīrieši un brīvprātīgi varēs pieteikties sievietes dienēt 11 mēnešus kādā no Latvijas militārajām vienībām.
2022. gada 6. septembra valdības sēdē ministri bez iebildumiem apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto ziņojumu "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu", tādējādi atbalstot plānoto VAD pakāpenisku ieviešanu no 2023. gada 1. janvāra.
Negaidot Saeimas lēmumu, Aizsardzības ministrija un NBS aktīvi veica priekšdarbus valsts aizsardzības dienesta ieviešanai.
20. septembrī Ministru kabinets atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un jau 29. septembrī Saeimas deputāti pēc vairāk nekā trīs stundu garām diskusijām to atbalstīja.
Taču straujais VAD pieņemšanas process apstājās pēc Saeimas vēlēšanām 2022. gada 1. oktobrī. Tikai pēc diviem mēnešiem 15. decembrī parlaments atkārtoti uzsāka darbu pie VAD likumprojekta. Iepriekš bija paredzēts, ka pirmais brīvprātīgais iesaukums notiks jau janvārī, taču likuma pieņemšana Saeimā izraisīja nemazums diskusiju, kuras pāris nedēļu laikā nebija atrisināmas.
2023. gada 16. februārī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības likumu, virzot to tālāk uz trešo lasījumu. Atbilstoši Aizsardzības ministrijas iecerei VAD paredzēja sākt no 1. jūlija, kad pēc 2004. gada 1. janvāra dzimušos vīriešus gada laikā pēc šī vecuma sasniegšanas iesauks tikai uz brīvprātības pamata. Nākamie iesaukumi paredzēti, iekļaujot obligāto prasību par dienestu, vienlaikus dodot iespēju atlikt dienesta izpildi.
Kā tolaik norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis, šo likumprojektu otrajam lasījumam komisija skatījusi sešas sēdes, izvērtējot un sagatavojot 49 priekšlikumus. Viņš uzteica Aizsardzības ministriju, kas ņēmusi vērā iesaistīto institūciju iebildumus, kā arī, ieklausoties Saeimas Juridiskā biroja atzinumā, būtībā sagatavojusi jaunu likumprojektu, piedāvājot pilnveidot skatījumu un arī atbildot uz iepriekš izteiktajām bažām.
2023. gada 5. aprīlī Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā apstiprināja Valsts aizsardzības dienesta likumu, kas stājas spēkā 19. aprīlī.
VAD var pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
Drīz vien noslēdzās pieteikšanās arī otrajam VAD iesaukumam, kuram pieteicās 224 jaunieši. Tas nozīmēja, ka obligātā iesaukšana pēc nejaušības principa nebija vajadzīga arī otrajā iesaukumā. No šiem pilsoņiem 125 tika atzīti par derīgiem dienestam. 59 jaunieši 17. janvārī dienestu uzsāka NBS Štāba bataljonā, 26 - Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā, bet vēl 40 jauno karavīru - Gaisa spēku bāzē Lielvārdē.
Līdz 2023. gada 1. decembrim VAD trešajam iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 515 Latvijas pilsoņi, no kuriem par dienestam derīgiem tika atzīti 330. Tālab, lai nokomplektētu iesaukumam paredzēto jauniešu skaitu – 480 karavīrus, 23. janvārī tika rīkota atlase pēc nejaušības principa, lai obligātā kārtā iesauktu trūkstošos 150 jauniešus, kuri savu dienestu pildīs Sauszemes spēku mehanizētajā brigādē no šī gada jūlija.
Šajā laikā VAD karavīri dienestā ir piedzīvojuši daudz – pabeigta pamatapmācība, dalība militārajās mācībās “Namejs”, “Crystal arrow”, kā arī mācībās Austrijā. Jaunieši ir apguvuši un apgūst dažādas militārās specialitātes, kļūstot par neatņemamu savas vienības sastāvdaļu. Lielākais vairums no “Sargs.lv” intervētajiem VAD karavīriem šī mazāk nekā gada laikā atzīst, ka dienests ir lieliska iespēja pilnveidoties un iegūt nenovērtējamu pieredzi, ko paņemt līdzi turpmākajās dzīves gaitās.
Taču daļa arī ir gatava saistīt nākotni ar savu vienību. Kā norāda Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis no pirmajā iesaukumā dienošajiem jauniešiem 84 izvēlējušies turpināt savu karjeru profesionālajā dienestā.
Valsts aizsardzības dienesta 2025. gada janvāra 11 mēnešu dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā tiks īstenots trīs dienesta vietās: Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā, Gaisa spēkos un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē.
Savukārt valsts aizsardzības dienesta 2025. gada jūlija 11 mēnešu dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā tiks īstenots četrās dienesta vietās: Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē militārajā bāzē “Ādaži”, Gaisa spēkos un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē un Zemessardzes 3. Latgales brigādē.
Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšana Latvijā bija svarīgs solis, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas. Dienests tika ieviests, reaģējot uz ģeopolitisko situāciju un vajadzību integrēt aizsardzību sabiedrības dzīvē, un pašlaik tas ir sekmīgi kļuvis par daļu no Latvijas aizsardzības sistēmas.
