Jaunietis, iestājoties Valsts aizsardzības dienestā (VAD), būs brīvprātīgi piekritis pakļauties dažādām dienesta prasībām, kas nozīmē, ka viņam kā karavīram būs jāievēro dažādi noteikumi, lai dienestā pavadītais laiks būtu pēc iespējas kvalitatīvāks. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglītu, lai noskaidrotu kādi, atrodoties Valsts aizsardzības dienestā būs jauniešu pienākumi un tiesības.
Kā sarunā atzīst AM parlamentārais sekretārs, galvenais pienākums VAD karavīram būs apgūt nepieciešamās pamatiemaņas, lai vajadzības gadījumā varētu aizsargāt sevi, savu valsti un tās iedzīvotājus. Apmācību procesā svarīgi ir precīzi izpildīt saņemtās komandas, pildīt tās pēc labākās sirdsapziņas, lai 11 mēnešu laikā iegūtās prasmes būtu kvalitatīvas un noturīgas arī ilgtermiņā.
Pēc veiksmīgas VAD pabeigšanas jauniešiem, kuri to vēlēsies, būs tiesības turpināt savu dienestu kā profesionālajiem karavīriem. Kļūstot par profesionālo karavīru, viņiem tiks nodrošināta virkne dažādu sociālo atbalsta pasākumu. Gadījumā, ja jaunietis tomēr nevēlēsies turpināt karjeru Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dienestā, viņam pēc VAD pabeigšanas jebkurā gadījumā būs obligāts pienākums apmeklēt rezerves karavīru apmācības.
Pirms dienesta uzsākšanas jauniešiem būs nepieciešams iziet medicīnisko pārbaudi. Ja kandidāts tiks atzīts par derīgu dienestam, tad tiks uzsākts viņa apmācību process, kura laikā tālākie medicīnas pakalpojumi nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināti bez maksas. Ja apmācību laikā VAD karavīrs iegūs traumu, kura prasīs ilgstošu ārstēšanos, dienestu būs nepieciešams pabeigt nākamajā iesaukumā. Rīcība šādos gadījumos, pēc J. Eglīta teiktā, tiks vērtēta atsevišķi, taču, kā atzīst parlamentārais sekretārs, parasti šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti.
Viņš uzsver, lai gan Sociālo mediju platformās brīžiem izskan salīdzinājumi, ka valsts aizsardzības dienests, visticamāk, būs līdzīgs padomju okupācijas laika obligātajam militārajam dienestam (OMD), patiesā situācija būs krasi atšķirīga. NBS rindās jau šobrīd ir instruktori un virsnieki, kuri savu profesiju ir apguvuši atbilstoši NATO prasībām, un pēc tikpat augstiem standartiem organizē jauno karavīru apmācību. Atšķirībā no padomju laika OMD, Nacionālo bruņoto spēku karavīri savus dienesta biedrus nenoniecina, un neizmanto savu statusu ļaunprātīgi. Ikviena karavīra individualitāte tiek nevis apspiesta, bet gan izkopta, un no tā ieguvēji ir visa vienība.
Parlamentārais sekretārs uzver - dienesta laikā tiek veikti dažādas bīstamības pakāpes uzdevumi, tāpēc profesionāli apmācītie instruktori var laikus pamanīt nepilnības, kuras ir nepieciešams tūlītēji novērst vai konkrēto uzdevumu veikt citādi. Savukārt jaunajiem karavīriem ir nepieciešams rūpīgi izpildīt dotās norādes, kuras brīžiem var šķist pārlieku piesardzīgas, taču likmes šādos gadījumos ir pārāk augstas, lai lieki riskētu ar karavīru drošību.
VAD karavīriem pienāksies arī brīvdienas nedēļas nogalēs un svētku datumos, taču gadījumos, ja tajā laikā ir plānotas kolektīvās mācības vai kādi būtiski ar dienestu saistīti pasākumi, tad prioritāte tiks dota militāro iemaņu pilnveidošanai.
VAD karavīriem pēc dienesta būs tiesības saņemt bezmaksas augstāko izglītību Ministru kabineta noteiktajos prioritārajos izglītības virzienos. Tāpat dienesta laikā jaunieši saņems dažādas sociālās garantijas un nepieciešamības gadījumā arī bezmaksas medicīniskos pakalpojumus. Ja karavīra ģimenē būs bērns, tad par katru atvasi tēva 11 mēnešu ilgā dienesta laikā papildus valsts maksās 200 eiro lielu pabalstu.
Brīvprātīgie VAD karavīri ik mēnesi saņems kompensāciju 600 eiro apmērā (neto), kā arī kompensāciju 1100 eiro apmērā (neto) pēc dienesta pabeigšanas. Kopsummā tie būs 7700 eiro gada laikā. Tāpat VAD karavīriem tiks nodrošināta dzīvošana kazarmās un pārtikas uzturdevas.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs atzīst, lai arī militāro dienestu caurvij pārbaudījumi, un brīžiem arī dažādas dienesta grūtības, karavīru galvenais ieguvums būs dienestā iegūtā spēja tās pārvarēt. Tieši šī pārliecība un arī militārā pieredze būs galvenais ieguvums, kas ikvienam jaunietim noderēs visā viņa atlikušajā dzīvē.
Jau ziņots, ka 5. aprīlī Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, nosakot pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim, vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsones, sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Pirmais iesaukums dienestu uzsāks šī gada 1. jūlijā uz brīvprātības pamata, bet no 2024. gada 1. janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts. Jāatzīmē, ka arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks, nosūtot lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā uz elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi, vai izsniegs personīgi.
Līdz 15. maijam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem ir aicināti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam, izmantojot elektronisko vienoto rekrutēšanas platformu www.klustikaravirs.lv. Lai uzzinātu vairāk par pieteikšanos, kandidāti aicināti zvanīt uz tālruni 67072793 vai rakstīt uz e-pastu .
