Ukrainas Bruņotie spēki 48 stundu laikā iznīcinājuši sešas Krievijas zenītraķešu sistēmas un ar tām saistītās radiolokācijas iekārtas, paziņoja Ukrainas militārpersonas. Triecieni, kas tika veikti laikā no 12. līdz 14. janvārim, bija vērsti pret Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, kas izvietoti Doņeckas un Zaporižjas apgabalu teritorijās.
Operācijas veica Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēki komandiera Roberta Brovdi vadībā. Izmantojot vidējas darbības rādiusa trieciendronus, kas darbojās dziļi Krievijas aizsardzības teritorijā - aptuveni 46 līdz 160 kilometru attālumā no frontes līnijas - Ukrainas spēki guva vairākus augstas vērtības trāpījumus Krievijas integrētajā pretgaisa aizsardzības sistēmā.
Starp iznīcinātajām sistēmām bija “TOR” zenītraķešu sistēma un “TOR-M2” palaišanas iekārta, “BUK” un “BUK-M1” zenītraķešu sistēmas, “Strela-10” sistēma, kā arī “Vityaz 50N6E” radiolokācijas stacija - visi šie elementi ir būtiskas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas sastāvdaļas. Šo līdzekļu zaudējums, visticamāk, samazinās Krievijas spējas konstatēt un pārtvert Ukrainas lidaparātus un raķetes attiecīgajos sektoros.
Ukrainas militārā vadība raksturoja šos triecienus kā daļu no plašākiem centieniem izveidot tā dēvētos “aklos koridorus” Krievijas pretgaisa aizsardzības tīklā. Sistemātiski samazinot pretinieka aizsardzības pārklājumu, Ukrainas spēki cenšas pavērt drošākus ceļus savas aviācijas un tālas darbības rādiusa trieciendronu operācijām, tādējādi palielinot turpmāko tālās darbības triecienu un gaisa operāciju efektivitāti.
Trieciendronu izmantošana ar kaujas daļām, kas pārsniedz 10 kilogramus un spēj nodarīt izšķirošus bojājumus viegli bruņotiem, bet augstas vērtības mērķiem, atspoguļo Ukrainas spēku taktikas attīstību, arvien vairāk izmantojot bezpilota tehnoloģijas, lai neitralizētu un pārvarētu Krievijas tradicionālās pretgaisa aizsardzības priekšrocības. Šīs operācijas vienlaikus apliecina arī turpmāku pārorientēšanos uz augstas precizitātes un tālas darbības rādiusa bezpilota triecieniem šī konflikta gaitā.
Papildus šiem nesenajiem panākumiem Ukrainas spēki iepriekš jau ir devuši triecienus tādām modernām sistēmām kā “S-300” un “S-400” palaišanas iekārtām, kā arī dažādām radiolokācijas stacijām okupētajā Krimā un Krievijas pierobežas apgabalos, tādējādi vēl vairāk graujot pretinieka integrētās pretgaisa aizsardzības sistēmas noturību.
Šie notikumi iezīmē nākamo posmu Ukrainas ilgtermiņa stratēģijā, kuras mērķis ir vājināt Krievijas gaisa telpas novērošanas un raķešu pārtveršanas spējas, potenciāli mainot gaisa operāciju raksturu visā frontes līnijas garumā.
