Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno lūgt NATO dalībvalstis notriekt Krievijas raķetes, kas lido virs Ukrainas, tā, atsaucoties uz izdevumu “Politico”, ziņo aģentūra “Interfax-Ukraine”.
Plānots, ka ar šādu lūgumu V. Zelenskis varētu nākt klajā Francijā, kur piedalīsies Normandijas desanta piemiņas pasākumos.
"Ukrainai ir izmisīgi vajadzīgs pastāvīgs atbalsts un globāla uzmanība, un šis ceļojums dotu viņam laiku kopā ar pasaules līderiem, tostarp prezidentu Džo Baidenu, lai aizstāvētu savas valsts lietu," teikts publikācijā.
Gaidāms, ka V. Zelenskis izmantos šo braucienu, lai pieprasītu lielāku militāro atbalstu no Rietumiem un lūgtu NATO notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas, kā to darīja ASV un Lielbritānija, kad Irāna uzbruka Izraēlai.
“Politico” arī ziņo, ka nākamā V. Zelenska vizīte būs Itālijā, kur viņš piedalīsies G7 sanāksmē. Mēnešiem ilgi grupas dalībnieki ir diskutējuši, kā Ukrainas atbalstam izmantot Krievijas arestētos līdzekļus vairāku simtu miljardu eiro vērtībā. Šo līdzekļu izmantošanai par labu Ukrainas apbruņošanai, atbalstam un atjaunošanai lēmums nav pieņemts, jo Rietumvalstis aizbildinās ar dažādiem juridiskiem sarežģījumiem un bažām, ka Maskava varētu rīkoties tāpat ar Rietumvalstu īpašumiem.
ASV un Apvienotā Karaliste stingri atbalsta ideju par Krievijas līdzekļu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, savukārt dažas Eiropas Savienības dalībvalstis, īpaši Vācija, šajā jautājumā ir skeptiskāka. Šis jautājums satricināja iepriekšējo G7 finanšu ministru sanāksmi, kurā Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda asi iebilda pret pilnīgu Krievijas aktīvu konfiskāciju, lai tos izmantotu Ukrainas atjaunošanai.
Izdevums arī atgādina, ka janvārī Ukrainas prezidents vēl nesen kādā no savām runām uzdeva jautājumu – kādēļ arestēti 300 miljardu dolāru vērtie, Krievijas Federācijas aktīvi netiek izmantoti Ukrainas labā.
Jau vēstīts, ka šobrīd Ukrainas kaimiņvalsts Polija apsver iespēju izmantot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai virs Ukrainas teritorijas triektu nost Krievijas raķetes, kas izšautas uz Ukrainas teritoriju.
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izteicies, ka neizslēdz karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, ja Krievija pārraus Ukrainas frontes līniju un Kijiva lūgs šādu palīdzību.
Ukraina kopš šā gada sākuma cieš no izteikta pretgaisa aizsardzības ieroču un munīcijas trūkuma, kas krievu okupantiem ļauj veikt arvien postošākus uzbrukumus pa Ukrainas aizstāvju un civilo infrastruktūru. Krievijas gaisa triecieni ļāvuši iebrucējiem uzsākt vairākus jaunus uzbrukumus Ukrainas Austrumos. Tajos taktisko panākumu gūšanai Krievija plaši izmanto aviāciju un vadāmās bumbas.
