CSIS pētījums: Krievijai trūkst modernu ieroču, bet tā kompensē kvalitāti ar masu

Konfliktu zonas
Sargs.lv/CNN
Iznīcinātais Krievijas iebrucēju tanks Harkivas apgabalā Ukrainā
Foto: AFP/Scanpix

Krievijas plašie cilvēkresursu un kaujas tehnikas zaudējumi karā Ukrainā, kā arī par agresijas sākšanu piemērotās Rietumu sankcijas ir atstājušas negatīvu ietekmi uz  Krievijas spēju atjaunot iznīcinātās kaujas tehnikas apjomus. Taču, neraugoties uz šo faktoru, Maskavai joprojām būs pietiekami daudz militāro līdzekļu, lai turpinātu pašas sākto karu Ukrainā, liecina jauna neatkarīga analīze, vēsta ASV raidsabiedrība CNN.

Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) ziņojumā ir sniegts jauns ieskats Krievijas karaspēka zaudējumos. Vairāk nekā gadu ilgušajā agresijā pret Ukrainu, iebrucēji zaudējuši vismaz 10 000 kaujas tehnikas vienību, tostarp tankus, kravas automašīnas, artilērijas ieročus un bezpilota lidaparātus.

Taču, par spīti plašajiem zaudējumiem, Krievijas rokās aizvien ir rezerves - tā var atkonservēt savus Aukstā kara laikmeta un vēl senākas kaujas tehnikas krājumus, ko izmantot frontē Ukrainā, lai tādējādi aizvietotu iznīcināto tehniku. Vienlaikus agresorvalsts caur tehnikas kvantitāti varētu kompensēt arī modernu kaujas tehnoloģiju neesamību.

"Krievijas bruņoto spēku kvalitāte modernā aprīkojuma ziņā, visticamāk,  tuvākajā laikā samazināsies," teikts CSIS ziņojumā.

Pētījumā uzsvērts, ka Krievija cietusi plašus kaujas tanku zaudējumus, īpaši daudz iznīcināti un zaudēti tieši modernākie agresorvalsts kaujas tanki.

"Viena kara gada laikā Maskava ir zaudējusi no 1845 līdz 3511 tankiem," teikts CSIS ziņojumā. Īpaši smagi un postoši agresoriem bijuši to jaunāko – modernizēto tanku T-72B3 parkā.

Nīderlandē bāzētā atvērtā pirmkoda izlūkošanas vietne “Oryx” apgalvo, ka tai ir vizuāli pierādījumi par vairāk nekā 500 T-72B3 kaujas tanku iznīcināšanas, bojāšanas, pamešanas vai atņemšanas gadījumiem.

Krievijas problēmas tās tanku parka zaudējumos un spējā to atjaunot atzīst arī Rietumvalstu amatpersonas, norādot, ka tieši šī iemesla dēļ no glabāšanas tiek izņemti vēl 1948.gadā izstrādātie kaujas tanki T-55, kas jau nonākuši Ukrainas kaujas laukā.

CSIS savā ziņojumā arī norāda uz problēmām Krievijas tanku ražošanā. Piemēram, viena no Krievijas lielākajām kaujas tanku rūpnīcām “Ural Vagon Zavod” mēnesī var izgatavot tikai 20 kaujas mašīnas, kamēr Krievijas armija mēnesī karā Ukrainā zaudē 150 tanku.

Būtiskas problēmas rada arī aprīkojuma trūkums. CSIS ziņojumā teikts, ka Maskavai ir jāatjauno tās rīcībā esošie - novecojušie kaujas tanki, jo tai noteikto Rietumvalstu sankciju dēļ vienkārši nav resursu, no kā ražot jaunus un modernus kaujas tankus.

Saskaņā ar CSIS ziņojumā teikto, Rietumvalstu sankcijas Sankcijas ir ierobežojušas Krievijas uzņēmumu piekļuvi optiskajām sistēmām, kas nepieciešamas tanku tēmekļiem, darba galdiem, kuri nepieciešami kaujas tehnikas detaļu ražošanai, vai tik banālām komponentēm kā lodīšu gultņiem.

Pētnieki norāda, ka attiecībā uz optiskajām sistēmām Krievija pirmskara periodā paļāvās uz Francijā ražoto komponenšu piegādēm.

Sankcijas šo tehnoloģiju importam pārvilka svītru, liekot Krievijai uzstādīt tankos vecākus, mazāk izsmalcinātus ieroču tēmēkļus. Šāds – novecojis aprīkojums tagad parādās pat vismodernākajos tankos, kā rezultātā efektīvais šaušanas attālums var samazināties līdz pat diviem kilometriem.

Augstas kvalitātes lodīšu gultņu trūkuma gadījumā, kas ir nepieciešami jebkura veida transportlīdzekļu kustīgo daļu ražošanā, pirms Krievijas sāktā kara 55% no šīs produkcijas tika importēta no Eiropas un Ziemeļamerikas. Sankciju dēļ šie piegādes avoti ir zaudēti. Tagad Krievija šo detaļu deficītu var mēģināt kompensēt ar vietējā ražojuma produktiem, vai zemākas kvalitātes importu no Ķīnas un Malaizijas.

Kā norāda CSIS eksperti, piemēroto sankciju dēļ, Krievijas militārās rūpniecības komplekss vairs nespēj nodrošināt to kaujas tehnikas kvalitāti, kādu tam bija pirms kara.“Maskava ir pakļauta pielāgošanās spiedienam, bieži vien pievēršoties mazāk uzticamiem un dārgākiem piegādātājiem un piegādes ceļiem, zemākas kvalitātes importam, vai mēģinot iekšēji reproducēt Rietumu komponentus. Tas, iespējams, kavē Krievijas aizsardzības nozares rūpniecības ražošanas ātrumu un kvalitāti," teikts ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka Rietumu komponenšu trūkums ir jūtams ne tikai tanku būvē, bet arī citas tehnikas ražošanā.

Piemēram, pilotējamajiem un bezpilota lidaparātiem, raķetēm un elektroniskās karadarbības aprīkojumam ir vajadzīgas modernas, augsto tehnoloģiju komponentes, tostarp pusvadītāji un mikroshēmas, kuras Krievija nevar pienācīgi iegūt no iekšējiem piegādātājiem. Tagad - sankciju dēļ, rodas grūtības arī ar to importu.

CSIS ziņojumā gan izteikts brīdinājums Ukrainai un tās Rietumu atbalstītājiem - tiem nevajadzētu paļauties, ka kaujas tehnikas komponenšu piegādes problēmas piespiedīs Krieviju ātri apturēt tās sākto karu. "Sankcijas un eksporta kontrole nav burvju lode, kas piespiedīs Krieviju izbeigt karu," sacīts ziņojumā.

Krievija aizvien saglabā skaitliskas priekšrocības pār Ukrainu, turklāt tai ir lieli tehnikas rezervju krājumi

"Krievijas militārās spējas joprojām ievērojami pārsniedz Ukrainas spējas pēc virknes dažādu rādītāju, tostarp cilvēku skaita, gaisa, sauszemes un jūras spēku apmēra," teikts ziņojumā.

"Lai gan precīzs Maskavas militāro krājumu skaits nav publiski pieejams, aptuveni aprēķini liecina, ka uz 2023. gada februāri Kremļa rīcībā esošo lidmašīnu kopskaits bijis 13-15 reizes lielāks nekā Ukrainas Gaisa spēkiem. Tāpat Krievijai ir gandrīz 7-8 reizes vairāk tanku un 4 reizes vairāk bruņoto kaujas mašīnu, savukārt tās jūras kara flotes flote ir 12-16 reizes lielāka nekā Ukrainai.”

Skaitliskā priekšrocība ļaus Maskavai arī nākamā gada laikā pret Ukrainu turpināt novājināšanas karu, gaidot, kad līdz Ukrainai vienkārši beigsies militārais aprīkojums, ko mest kaujā, teikts ziņojumā.

Lai kompensētu Krievijas skaitlisko pārākumu, neraugoties uz tās zemākas kvalitātes bruņojumu, ir ļoti svarīgi, lai Rietumu valstis saglabātu pastāvīgu tehnoloģiski pārāka bruņojuma plūsmu uz Ukrainu.

Dalies ar šo ziņu