Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien devis pavēli no Dņepras labā krasta atvilkt karaspēku, kas okupējis daļu Hersonas apgabala, tomēr nedz Ukrainas bruņoto spēku vadība, nedz Ukrainu atbalstošās NATO amatpersonas pagaidām nesaskata konkrētas pazīmes, ka krievu okupanti pamestu kopš šā gada sākuma ieņemto apgabala administratīvo centru.
Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka pavēlnieks ģenerālis Sergejs Surovikins piedāvājis Šoigu izveidot aizsardzības līniju Dņepras kreisajā krastā, norādot, ka kļuvis neiespējami apgādāt labajā krastā izvietotās vienības.
Šoigu esot piekritis Surovikina priekšlikumam un devis rīkojumu sākt karaspēka atvilkšanu.
Hersonas krišanai ir liela nozīme gan militārā ziņā, gan simboliskā nozīmē.
Savukārt bijušais britu izlūkdienesta virsnieks un uzņēmuma "Mackenzie Intelligence Services" vadītājs Forbss Makenzijs atzinis, ka svarīga ir Hersonas atrašanās vieta, jo tā nodrošina kontroli pār Dņepru, kas ved Ukrainas vidienē.
Hersona ir vienīgais no apgabalu centriem, ko krieviem izdevies sagrābt kopš 24.februāra, kad Maskava uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Hersonu, kur pirms kara mita 280 000 iedzīvotāju, krievi ieņēma martā, bet oktobra sākumā Maskava, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības, paziņoja par Hersonas apgabala aneksiju, lai gan iebrucējiem bija izdevies nodrošināt kontroli tikai pār daļu no apgabala teritorijas.
Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas armija, izmantojot ASV piegādātās reaktīvās zalves iekārtas HIMARS, intensīvi apšaudījusi tiltus un pārceltuves pār Dņepru, faktiski atstājot krieviem vienīgi prāmjus savu vienību papildināšanai un apgādei, lai gan arī tie regulāri tikuši nogremdēti.
Hersonas atbrīvošana apliecinās, ka karadarbība pavēršas par labu Ukrainai, uzsver Mirona.
Turklāt Hersonas zaudēšana, domājams, būs kārtējais trieciens diktatora Vladimira Putina reputācijai viņa režīma līdzšinējo atbalstītāju acīs.
Pirms paziņojuma par Hersonas atstāšanu krievi ir paziņojuši, ka "evakuējuši" no pilsētas 70 000 iedzīvotāju, kas faktiski ir kārtējā ukraiņu deportācija.
Iepriekš tika ziņots, ka Krievijas okupācijas spēku karavīri Hersonā padzen no dzīvokļiem civiliedzīvotājus un ievācas tajos. Hersonas iedzīvotāju stāstītais par krievu karavīru izklaidus apmešanos pilsētas dzīvokļos vedināja uzskatīt, ka Krievija gatavojas intensīvām kaujām pilsētā, gaidot Ukrainas spēku uzbrukumu.
Arī Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks trešdien paziņojis, ka nesaskata "nekādu pazīmju", kas liecinātu par krievu spēku atvilkšanu no Hersonas.
Pilsētā joprojām atrodas ievērojami krievu spēki un reģionā tiek savilktas jaunas rezerves, norādījis Podoļaks.
Viņš uzsvēris, ka Ukrainas armija atbrīvo okupētās teritorijas, pamatojoties uz izlūkdienesta sniegto informāciju, nevis uz "iestudētiem televīzijas paziņojumiem".
Arī Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses dienesta vadītāja Nataļja Humeņuka sarunā ar televīzijas kanālu "Doždj" izteikusies, ka krievu paziņojums par atkāpšanos no Hersonas varētu būt "iestudēts šovs" un ka par pilsētas atbrīvošanu runāt vēl pāragri.
Viņa uzsvēra, ka "īstai militārai operācijai nepieciešams informatīvais klusums, bet "iestudētas izrādes ar tādu nopietnu un smagu lēmumu pasludināšanu ir sen izprasta metode sevis attaisnošanai".
Humeņuka piebilda, ka aizsardzības pozīcijas pie Hersonas ir izveidotas un tur atrodas Krievijas armijas regulārās vienības, kas gatavas aizstāvēties.
Savukārt Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs aicinājis pilsoņus neizplatīt informāciju par Ukrainas armijas darbībām.
Tikmēr ASV Kara pētījumu institūta (ISW) eksperti uzskata, ka Krievijas karaspēka prioritāte Hersonas virzienā šobrīd ir organizēt savu spēku izvešanu pāri Dņepras upei un aizkavēt Ukrainas armiju, nevis mēģināt pilnībā apturēt Ukrainas pretuzbrukumu.
Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas spēki ir veikuši mērķtiecīgu un labi īstenotu kampaņu pret vietām, kurās koncentrēts Krievijas karaspēks, pret militārajām iekārtām un loģistikas centriem visā Hersonas apgabalā, lai padarītu neiespējamu Krievijai turpmāku pozīciju noturēšanu rietumu krastā.
Krievijas avoti skaidro, ka atkāpšanās ir dabiskas sekas Ukrainas uzbrukumiem, kas atņēmuši Krievijas grupējumam rietumu krastā galvenās apgādes artērijas, pakāpeniski samazinot tā spēku un kaujasspējas.
ISW iepriekš novēroja daudzas pazīmes, kas liecina, ka Krievijas karaspēks un okupācijas iestādes atkāpjas no Dņepras rietumu krasta, bet krievu amatpersonas gatavojoties atiešanai, kas nav savienojama ar maldināšanas operāciju, lai ievilinātu Ukrainas armiju slazdā.
Krievijas komandieri noteikti mēģinās palēnināt Ukrainas karaspēka virzību uz priekšu, lai būtu iespējama organizēta atkāpšanās, un kaut kādi spēki varētu palikt Hersonas pilsētā, lai aizkavētu Ukrainas karavīrus, bet šīs kaujas būs līdzekļi, lai izvestu Krievijas vienības pēc iespējas labākā stāvoklī, uzskata ISW pētnieki.
Krievijas ieceltā okupācijas administrācija Hersonā jau vairākas nedēļas aicināja civiliedzīvotājus pamest pilsētu, kas atrodas Dņepras labajā krastā un kuras apgādi ir nogriezuši Ukrainas spēki.
Krievijas totalitārā režīma kontrolētie mediji trešdien arī ziņoja, ka miris krievu ieceltā Hersonas apgabala okupēto teritoriju vietvalža Vladimirs Saļdo vietnieks Kirils Stremousovs. Sava vietnieks nāvi apstiprināja arī iebrucēju ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs.
Daži krievu mediji vēsta, ka Stremousovs esot gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā. Tomēr par autoavārijas apstākļiem sīkāku ziņu nav.
Stremousovs jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas karaspēks drīz var atstāt Hersonas pilsētu, bet pēc tam gan viņš apgalvoja, ka šis paziņojums bijis tikai mēģinājums veicināt evakuāciju.
Tomēr paziņojums par Hersonas atstāšanu neglābj krievu iebrucējus no aizvien lielākiem zaudējumiem. Saskaņā ar jaunāko Ukrainas armijas ģenerālštāba informāciju, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 78 690 karavīrus.
Diennakts laikā vien iznīcināti 740 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2804 tankus, 5682 bruņutransportierus, 1805 lielgabalus, 393 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 205 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 260 helikopterus, 1499 bezpilota lidaparātus, 399 spārnotās raķetes, 4242 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 159 specializētās tehnikas vienības.
Uz daudz lielāku Krievijas iebrucēju personālsastāva zaudējumu apjomu norāda ASV Bruņoto spēku apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs. Uzstājoties Ņujorkas Ekonomiskajā klubā viņš norādīja, ka visa iebrukuma laikā nogalināti vairāk nekā 100 tūkstoši krievu karavīru. Tiesa ievērojami zaudējumi ir arī Ukrainas pusē. Tās civiliedzīvotāju zaudējumi mērāmi 40 000 ievainoto un nogalināto, savukārt karavīru rindās zaudējumi varētu būt tik pat lieli kā iebrucēju pusē.
Komentējot Krievijas paziņojumu par Hersonas atstāšanu, ASV ģenerālis norādījis, ka krievi pilsētā sakoncentrējuši 20 līdz 30 tūkstošus karavīru un ka šī kontingenta atvilkšanai uz Dņepras labo krastu var būt nepieciešamas vairākas nedēļas.
Viņš atzinis, ka krievi atiešanu no Hersonas varētu izmantot pavasara uzbrukuma sagatavošanai, taču pastāvot arī "iespēju logs sarunām".
Taču, lai būtu izredzes uz sarunu uzsākšanu, gan Krievijai, gan Ukrainai jānonāk līdz "abpusējai atziņai", ka uzvara ar militāriem līdzekļiem nav panākama, un tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem, norādījis Millijs, piesaucot Pirmā pasaules kara pieredzi.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka Kijiva ir gatava sarunām vienīgi tad, ja krievi atstāj visas okupētās teritorijas, piekrīt kompensēt kara laikā nodarītos zaudējumus un nodot tiesāšanai tos, kas pastrādājuši kara noziegumus.
