Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja Ukraina kādreiz pievienosies NATO, tas varētu izraisīt karu starp Krieviju un aliansi. Putins izteica pieņēmumu, ka Ukrainas mēģinās izmantot spēku, lai atgūtu kontroli pār Krimu, kuru Krievija okupēja 2014. gadā.
Ukraina jau gadiem ilgi ir centusies iestāties NATO, taču alianse ir izvairījusies no šī jautājuma, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā tas tiks pieņemts. Piemēram, jūnijā ASV prezidents Džo Baidens, atbildot uz jautājumu, vai NATO spers soļus, lai uzņemtu Ukrainu aliansē, žurnālistiem sacīja, ka "šis jautājums vēl nav atrisināts".
"Iedomājieties, ka Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti un uzsāk šīs militārās operācijas," sacīja Putins preses konferencē Kremlī kopā ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.
ASV ir paziņojušas, ka Krievijas iebrukums Ukrainā varētu būt nenovēršams, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nepiekrīt tam. Zelenskis pagājušajā nedēļā aicināja Rietumvalstis izvairīties no "panikas" izraisīšanas, kas varētu kaitēt Ukrainas ekonomikai.
Pirmdien Krievija apsūdzēja ASV, ka tās pārspīlē iebrukuma izredzes, neraugoties uz milzīgo Krievijas karaspēka palielināšanu pie Ukrainas robežas. Krievija 2014. gadā iebruka Ukrainā, okupējot Krimu. Un kopš tā paša gada Kremlis ir atbalstījis nemierniekus karā pret Ukrainas karaspēku Donbasa austrumu reģionā. Šajā konfliktā ir nogalināti vairāk nekā 13 000 cilvēku.
Taču Baidens piektdien paziņoja, ka viņš "tuvākajā laikā pārvietos ASV karaspēku uz Austrumeiropu un NATO valstīm".
“Sargs.lv” jau iepriekš ziņoja, ka ASV izsludinājusi 8 500 karavīru paaugstinātu gatavību izvietošanai šajā reģionā Krievijas un Ukrainas saspīlējuma apstākļos.
Diplomātiskie centieni novērst plašāku konfliktu līdz šim nav devuši būtiskus rezultātus.
Krievija ir izvirzījusi prasības, lai Rietumi sniegtu saistošas drošības garantijas, tostarp liegtu Ukrainai jebkad iestāties NATO. Taču alianse un Vašingtona ir stingri norādījušas, ka NATO atvērto durvju politika nav apspriežama. NATO un ASV nesen iesniedza rakstiskas atbildes uz Krievijas prasībām, taču tās neesot apmierinājušas varas kārā Putina vēlmes.
