Vairāk nekā 10000 Krievijas karavīru pēc vienu mēnesi ilgām mācībām Ukrainas pierobežā atgriezušies savās pastāvīgā izvietojuma vietnēs, paziņojuši Krievijas bruņotie spēki. Neraugoties uz šo paziņojumu, Krievija Ukrainas pierobežā turpina uzturēt vairāk nekā 100 tūkstošu vīru lielu karaspēku, rosinot aizdomas par iespējamu militāru iebrukumu.
Krievijas ziņu aģentūra “Interfax” vēsta, ka mācības notika vairākos Krievijas reģionos, tostarp Rostovā un Kubaņā, kā arī Ukrainai piederošajā un Krievijas okupētajā Krimas pussalā.
“Fāze, kurā tika pārbaudīta divīziju līmeņu kaujas grupu apakšvienību un motorizēto vienību kaujas gatavība ir pabeigta. Vairāk nekā 10000 karavīru no kombinēto ieroču veido mācībām uzsākuši maršu uz to pastāvīgajām izvietošanas vietām,” “Interfax” citē Krievijas bruņoto spēku paziņojumu.
Neraugoties uz paziņojumu par aptuveni 10000 karavīru atgriešanu pastāvīgajās izvietojuma vietās, Krievija Ukrainas pierobežā aizvien izvietojusi aptuveni 100 tūkstošus karavīru lielu kontingentu, kā arī tehniku un militāro infrastruktūru. Saskaņā ar Ukrainas un ASV izlūkdienestu analīzi, Ukrainas pierobežā izvietotais Krievijas karavīru skaits, bruņojums un infrastruktūra liecina, ka Krievija gatavojas jau kārtējam liela apmēra iebrukumam Ukrainas teritorijā, kura kopš 2014. gada izvēlējusies prorietumniecisku ārpolitisko kursu.
Vienlaikus Maskava paziņojusi, ka tā savā teritorijā karaspēku var izvietot tur, kur pati uzskata par nepieciešamu.
Krievija iebrukuma gatavošanu turpina noliegt.
Saskaņā ar Ukrainas un Rietumvalstu militāro analītiķu aplēsēm, Krievija Ukrainas pierobežā pievilkusi no 60000 līdz pat 90000 karavīru. Savukārt ASV izlūkdienests lēš, ka Krievijas savilktajā kontingentā varētu būt pat 175000 karavīru.
Vienlaikus Maskava Rietumiem pieprasījusi sniegt rakstiskas garantijas par tālāko NATO nepaplašināšanu, būtībā liedzot iestāšanos aliansē Ukrainai un Gruzijai, kā arī pieprasot izvākt NATO karaspēku no Polijas un Baltijas valstīm, kā arī aizliedzot aliansei rīkot ne tikai militārās mācības daļā alianses teritorijas, bet arī liedzot veikt militāras operācijas NATO Austrumu flanga valstīs.
Baltijas valstis, Polija, NATO un ASV šīs Kremļa prasības jau nosaukušas par nepieņemamām.
