Vai Krievija patiešām savelk karaspēku pie robežas ar Ukrainu?

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Warsaw Institute/AtlanticCouncil
Image
Krievijas jūras kājnieki mācību laikā okupētajā Krimā
Foto: Sergei Malgavko/TASS/Scanpix

Šķietami, Krievija atkārto maldināšanas scenāriju, ko tā pirmo reizi izspēlēja šī gada sākumā. Martā un aprīlī Maskava savos draudos uzbrukt Ukrainai izklausījās tik ļoti pārliecinoša, ka ASV prezidents Džo Baidens, lai mazinātu spriedzi, uz sarunām Ženēvā uzaicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šobrīd gan daudz kas liecina, ka Maskava tikai spēlē spēli, lai izdarītu spiedienu uz Rietumu valstīm, un maz ticams, ka pašreizējos apstākļos pret Ukrainu varētu tikt uzsākts militārs uzbrukums, analizē domnīca “Warsaw Institute”.

Ukrainas amatpersonas septembra beigās paziņoja, ka pēc militāro mācību “Zapad 2021” noslēguma Krievija mācību norises vietās gar robežu ar Ukrainu atstājusi militāro tehniku, kā arī kontroles un sakaru centru. Tolaik šis fakts maz piesaistīja Rietumu uzmanību. Situācija gan tagad ir mainījusies, un vairāki ietekmīgi plašsaziņas līdzekļi, piemēram, “Politico” un “Washington Post” ziņoja, ka Pentagons pauž bažas par Krievijas karaspēka savilkšanu ap Ukrainas robežu, ko apstiprina arī satelīta attēli. Tāpat, salīdzinot ar notikumiem šī gada sākumā, šobrīd spriedze starp Krieviju un Ukrainu turpina pieaugt.

Pēdējais saasinājums starp abām valstīm sākās pirms dažām nedēļām, kad bijušais Krievijas prezidents un pašreizējais valsts Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs publicēja savu t.s. Ukrainas hitu, esejas veidā izklāstot, cik bezjēdzīgi iesaistīties sarunās ar pašreizējām Ukrainas varas iestādēm. D. Medvedevs uzsvēra - tā ir Ukrainas atbildība, ka attiecības ar Krieviju kopš 2014. gada ir pilnībā sabrukušas. Turklāt Ukrainas valdības centienus aizstāvēt savu valsti D.Medvedevs nosauca par  iracionāliem un pret Krieviju vērstiem aktiem, kas veikti “trakojošās nacionālistiskās” minoritātes labā. Arī Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins un Krievijas Ārlietu ministrija šā gada laikā nav skopojušies ar dažādiem paziņojumiem Ukrainas sakarā, norādot, ka Ukrainas dalība NATO radītu draudus Maskavai. Bažas Kremlim radīja arī ASV aizsardzības ministra Loida Ostina vizīte Kijevā, solot Ukrainai piegādāt jaunus ieročus, kā arī fakts, ka Melnajā jūrā jau atrodas ASV Jūras spēku kara kuģis “USS Mount Whitney”.

Tikmēr Rietumu mediji aktīvi ziņoja, ka pie Krievijas pilsētas Jeļņas, kas atrodas netālu no robežas ar Baltkrieviju, palielinājies Krievijas bruņutehnikas vienību, tanku, pašgājējartilēŗijas un sauszemes karaspēka apjoms. Jāteic, ka šie satraucošie ziņojumi atbilst Maskavas stratēģijai - iebiedēt Rietumu valstis.

Savukārt Kijeva noliedza, ka Krievijas karaspēks pierobežā būtu palielinājies, sakot, ka Krievijas karavīru un ieroču pārvietošana pie Ukrainas nav novērota, bet ziņas, ka Krievija atkal savelk karaspēku un militāro aprīkojumu uz robežas, ir daļa informatīvā un psiholoģiskā kara.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Daņilovs medijos izskanējušās ziņas par Krievijas karaspēka koncentrāciju nodēvējis par apzinātu dezinformāciju.

“Warsaw Institute” eksperti pieļauj, ka tas, ko izdarīja daži Rietumu ziņu kanāli, Kremlim nāca tieši par labu, tādējādi Krievijas amatpersonām sniedzot iespēju atkal uzsākt kara draudu kampaņu. Lai arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidījis paziņojumus par karaspēka pulcēšanu, viņa izteikums bija daļa informatīvā kara kampaņas, lai Rietumvalstis nomāktu ar jauniem kara draudiem Austrumeiropā.

Dalies ar šo ziņu