Spriedze Austrumukrainas Donbasa reģionā turpina pieaugt, tāpat aizvien biežāk notiek uguns apmaiņa, palielinoties ievainoto ukraiņu karavīru skaitam. Turklāt izskan ziņas, ka Krievija okupētajos Ukrainas apgabalos, kurus kontrolē Maskavai uzticīgie kaujinieki, sākusi uzkrāt smagos ieročus. Ja Kremlis šovasar plāno sākt jaunu ofensīvu pret Ukrainu, tad, visticamāk, Donbasa reģionam būs galvenā loma konfliktā, prognozē domnīca “Warsaw Institute”.
26. jūlijā, kad Krievijas atbalstītie kaujinieki atklāja uguni Donbasā, Austrumukrainā, apšaudēs ievainoti septiņi Ukrainas armijas karavīri.
Tāpat separātisti aizvien vairāk sākuši izmantot smagos ieročus, lai gan Minksas vienošanās to aizliedz. 25. jūlijā vien noteiktais pamiers no Krievijas kaujinieku puses pārkāpts vismaz 11 reižu, un todien ievainoti divi ukraiņu karavīri.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misijas pārstāvji Ukrainā pamanījuši vairākus smagos ieročus, tai skaitā bruņutransportierus un tehniskā atbalsta transportlīdzekļus, kas izvietoti dzīvojamajos rajonos okupētajā Donbasa teritorijā.
Novērota arī pretgaisa aizsardzības lielgabala "ZU-23" pielietošana, turklāt visi šie ieroči ir izvietoti, neievērojot t.s. atdalīšanas līniju. Piemēram, Luhanskas apgabalā ir uzstādīti vairāki 120 mm mīnmetēji, savukārt Doņeckā - haubice "Akatsiya".
"Sargs.lv" jau rakstīja, ka pērn starp Ukrainu un okupēto teritoriju Krievijas kaujiniekiem tika noslēgts pamiers, taču šajā laikā nogalināti vismaz 46 Ukrainas karavīri, bet vairāk nekā 150 ievainoti.
"EDSO pārstāvji ir novērojuši drošības situācijas pasliktināšanos t.s. atbruņošanās apgabalos, kamēr Zolotes apkārtne pārvēršas par karsto gultni," norāda EDSO pārstāve Ukrainā Heidija Grau.
Tikmēr Somijas diplomāts Miko Kinnunens ir iecelts par jauno EDSO priekšsēdētāja īpašo pārstāvi Ukrainā, un savus amata pienākumus sāks pildīt 1. augustā. Tomēr maz ticams, ka tas jūtami mainīs EDSO misijas ekspertu stāvokli Donbasā, jo viņi ir izolēti no galvenajiem karstajiem punktiem, tādējādi liedzot tiem pilnvērtīgi veikt savu darbu.
Kā raksta "The Warsaw Institute", situācija Donbasā nepārtraukti pasliktinās jau vairāk nekā mēnesi. Iespējams, tam ir saistība ar pagaidām mums nezināmiem Krievijas militārajiem plāniem attiecībā uz Ukrainu.
Pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis deva zaļo gaismu "Nord Stream 2" dabasgāzes cauruļvada pabeigšanai, Kremlis apzinās, ka jebkādas agresīvas darbības, it īpaši pret Kijevu, diez vai izraisīs nosodošu Rietumu valstu reakciju.
