Igaunijas valdības lēmums paredz, ka no 2026. gada 1. decembra plkst. 7.00 tiks slēgti visi pieci valsts autoceļu robežšķērsošanas punkti ar Krieviju – Narva-1, Narva-2, Koidula, Luhamā un Sātse.
Ierobežojumi attieksies gan uz gājēju, gan autotransporta kustību. Savukārt dzelzceļa kravu pārvadājumi pagaidām varēs turpināties atbilstoši jau noteiktajiem ierobežojumiem un stingras muitas kontroles apstākļos.
Pēc sešiem mēnešiem valdība izvērtēs drošības situāciju un lems, vai robežas slēgšanu nepieciešams pagarināt vai mainīt tās nosacījumus.
Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, lēmums ir atbilde uz virkni Krievijas naidīgo darbību, kuru intensitāte pēdējos mēnešos nav mazinājusies.
Igaunijas premjerministrs: Krievijas naidīgajai rīcībai būs sekas
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzsvēris, ka robežšķērsošanas punktu slēgšana nav emocionāla reakcija uz vienu incidentu, bet gan pārdomāts valsts drošības pasākums.
Viņš norādījis, ka Igaunija jau iepriekš brīdinājusi Krieviju par iespējamiem papildu ierobežojumiem, ja pret valsti turpināsies diversijas un citas naidīgas darbības.
Pēc premjerministra teiktā, Igaunija rīkojas mierīgi, taču izlēmīgi, un negrasās ļaut Krievijai izmantot valsts atvērtību pret tās drošības interesēm.
Mihals arī atgādinājis, ka Igaunijas drošības dienesti iepriekšējos gados konstatējuši vairāk nekā desmit ar Krieviju saistītus uzbrukumus un diversiju mēģinājumus.
Īpašas bažas rada Krievijas centieni vērsties pret Igaunijas aizsardzības industriju, kuras uzņēmumi izstrādā militāro tehniku un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas arī Ukrainas aizsardzībā.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna uzsvēris, ka robežas slēgšana nav uzskatāma tikai par atbildi uz pēdējo incidentu. Tā ir daļa no plašākas reakcijas uz Krievijas agresiju Ukrainā un Eiropā pieaugošo sabotāžas un hibrīdo operāciju skaitu.
Diversijas mēģinājums pret dronu ražotāju – aizturēti astoņi Latvijas valstspiederīgie
Viens no būtiskākajiem notikumiem, kas paātrināja lēmuma pieņemšanu, bija 14. novembra naktī īstenotais uzbrukuma mēģinājums Igaunijas bezpilota lidaparātu ražotājam “Threod Systems”.
Uzņēmums atrodas Vīmsi netālu no Tallinas un izstrādā gan tāldarbības izlūkošanas, gan triecienu bezpilota lidaparātus.
Saskaņā ar Igaunijas Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju uzbrucēji ap plkst. 3.06 naktī mēģināja iekļūt uzņēmuma teritorijā, izsist ēkas logus un izmantot uzliesmojošus šķidrumus, lai izraisītu ugunsgrēku un sprādzienu.
Uzbrukumu izdevās novērst, pateicoties uzņēmuma apsardzes savlaicīgai reakcijai un drošības dienestu darbībām.
Igaunijas Iekšējās drošības dienesta KAPO ģenerāldirektors Margo Pallosons paziņojis, ka pretizlūkošanas iegūtā informācija ļauj uzbrukuma organizēšanu saistīt ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU.
Saistībā ar nozieguma mēģinājumu aizturētas astoņas personas – visi ir Latvijas valstspiederīgie. Igaunijas prokuratūra pieprasījusi piecu aizdomās turēto apcietināšanu.
Pēc KAPO sniegtās informācijas uzbrukuma izdošanās gadījumā uzņēmumam varēja tikt nodarīti ievērojami zaudējumi. Tomēr incidentā neviens cilvēks necieta, bet ražošana un produkcijas piegādes netika būtiski ietekmētas.
Kriminālprocesā joprojām tiek noskaidrota katras aizdomās turētās personas loma un iespējamā saikne ar uzbrukuma organizētājiem.
VDD palīdzējis novērst uzbrukumu
Īpaši būtiska šajā lietā ir Latvijas un Igaunijas pretizlūkošanas dienestu sadarbība.
Kā 15. novembrī oficiāli paziņoja Latvijas Valsts drošības dienests, 13. un 14. novembrī tā amatpersonas sniegušas atbalstu Igaunijas KAPO, palīdzot novērst plānoto diversiju pret “Threod Systems”.
VDD rīcībā bija nonākusi informācija par iespējamiem noziedzīgajiem nodomiem Igaunijā, un tā nekavējoties nodota Igaunijas partnerdienestam.
Pēc informācijas apmaiņas abu valstu dienesti sāka koordinētas darbības iespējamo noziedznieku identificēšanai un uzbrukuma novēršanai.
Vienlaikus ar aizturēšanām Igaunijā VDD 14. novembrī veica procesuālās darbības deviņos ar aizdomās turētajiem saistītos objektos Latvijā.
Kratīšanu laikā izņemti sprādzienbīstami priekšmeti, pirotehniskie izstrādājumi, munīcija, kā arī liels skaits mobilo tālruņu un elektronisko datu nesēju.
VDD vērtējumā Krievijas organizēto diversiju mērķis ir vairot sabiedrības nedrošību, izraisīt spriedzi un kavēt militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Dienests arī norāda, ka 2026. gadā Krievijas specdienesti arvien biežāk cenšas savām operācijām vervēt citu valstu pilsoņus. Šāda pieeja ļauj slēpt operāciju organizētāju saikni ar Krieviju un apgrūtina izmeklēšanu.
Šogad jau otrais uzbrukums Igaunijas aizsardzības industrijai
Uzbrukuma mēģinājums “Threod Systems” nav pirmais šāda veida incidents Igaunijā.
2026. gada augustā Tallinā tika aizdedzinātas aizsardzības industrijas uzņēmuma “Milrem Robotics” telpas. Arī šo incidentu Igaunijas pretizlūkošanas dienests saistījis ar Krievijas specdienestu organizētām darbībām.
Saistībā ar šo lietu aizturēti vairāki Latvijas valstspiederīgie.
“Milrem Robotics” ir viens no nozīmīgākajiem Igaunijas militāro tehnoloģiju uzņēmumiem, kas pazīstams ar bezpilota sauszemes platformām un citiem militārās robotikas risinājumiem.
Igaunijas drošības dienestu vērtējumā Krievija, vēršoties pret aizsardzības industriju, cenšas ne vien radīt materiālus zaudējumus, bet arī traucēt uzņēmumu tehnoloģisko attīstību un militārās produkcijas piegādes Ukrainai.
KAPO norāda, ka šādu operāciju īstenošanai Krievijas specdienesti bieži izmanto personas no noziedzīgās vides vai cilvēkus ar finansiālām grūtībām.
Tādējādi diversijas kļūst par vienu no Krievijas hibrīdās karadarbības instrumentiem, kas ļauj apdraudēt Eiropas valstu drošību bez tiešas regulāro bruņoto spēku iesaistes.
Robežas slēgšana ietekmēs transportu un pierobežas iedzīvotājus
Saskaņā ar ERR apkopotajiem datiem pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Covid-19 pandēmijas Igaunijas un Krievijas robeža tika šķērsota aptuveni četrus līdz piecus miljonus reižu gadā.
Pēc kara sākuma robežšķērsošanas intensitāte ievērojami samazinājusies. 2025. gadā fiksēti aptuveni 1,1 miljons šķērsošanas gadījumu, bet 2026. gadā līdz novembra vidum – aptuveni 760 000.
Lielākā daļa no tiem reģistrēti Narvā, kas vēsturiski bijis viens no nozīmīgākajiem transporta un cilvēku kustības mezgliem starp Igauniju un Krieviju.
Robežas slēgšana ietekmēs autobusu satiksmi ar Sanktpēterburgu un Maskavu. Pārvadātājiem būs jāpārtrauc maršruti vai jāmeklē citi risinājumi, taču maršrutu novirzīšanai caur Latviju nepieciešamas atbilstošas atļaujas.
Igaunijas iekšējās drošības ministrs Igors Taro atzinis, ka valdība apzinās pierobežas iedzīvotāju bažas, īpaši Narvā un valsts dienvidaustrumu daļā.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka iedzīvotāju drošība ir svarīgāka par iespējamiem ekonomiskajiem zaudējumiem.
Igaunijas valdība tuvākajās nedēļās izvērtēs atbalsta pasākumus pierobežas reģioniem, kurus robežas slēgšana skars visvairāk.
Igaunija seko Somijas piemēram
Igaunijas lēmums iekļaujas plašākā Eiropas valstu austrumu robežas drošības stiprināšanas procesā.
Somija sauszemes robežšķērsošanas punktus ar Krieviju slēdza jau 2023. gada decembrī, reaģējot uz Krievijas radītajiem drošības riskiem un instrumentalizētas migrācijas draudiem.
Arī Latvija, Lietuva un Polija pēdējos gados ieviesušas papildu ierobežojumus uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tomēr atšķirībā no Igaunijas Latvijā pašlaik joprojām darbojas Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas punkti ar Krieviju.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna iepriekš informējis Latvijas, Lietuvas un Somijas kolēģus par gaidāmo robežas slēgšanu, uzsverot nepieciešamību koordinēt reģiona drošības politiku.
Vienlaikus Igaunijas amatpersonas atzīst, ka pilnīga autoceļu robežas slēgšana nenovērsīs visus iespējamos Krievijas hibrīddraudus.
Pēdējā diversijas mēģinājumā aizturētie uzbrucēji, kā norādījis Igaunijas iekšlietu ministrs, nemaz nebija šķērsojuši robežu ar Krieviju.
Tas nozīmē, ka robežas ierobežošana ir tikai viens no drošības pasākumiem, kam jādarbojas vienlaikus ar pretizlūkošanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību un sabiedroto sadarbību.