Krievijā, Sibīrijas pilsētā Šelehovā netālu no Irkutskas, pēc iespējama laboratorijas negadījuma mirusi 28 gadus vecā Sibīrijas un Tālo Austrumu Pretmēra pētniecības institūta darbiniece Darja Šipilova. Gadījums izraisījis apjomīgus karantīnas pasākumus reģionā un piesaistījis starptautisko veselības aizsardzības dienestu un valdību uzmanību, vēsta "CNN".
Laboratorijas avārija un darbinieces nāve
Kā ziņo Krievijas reģionālais izdevums "Ļudi Baikala", incidenta cēlonis bija darba negadījums 25. septembrī, kad laboratorijas tehniķe nejauši sasita mēģeni ar dzīvām plaušu mēra (Yersinia pestis) baktērijām. Dažas dienas vēlāk sieviete smagā stāvoklī ar strauji progresējošas plaušu karsoņa pazīmēm tika nogādāta slimnīcā un pieslēgta pie mākslīgās elpināšanas aparāta, taču naktī uz 2. oktobri mira.
Plaušu mēris ir īpaši bīstama un ļoti lipīga mēra forma, kas atšķirībā no burbuļmēra izplatās starp cilvēkiem ar elpceļu pilieniem. Tās inkubācijas periods ir ļoti īss, un simptomi (apgrūtināta elpošana, klepus) var parādīties jau 24 stundu laikā pēc inficēšanās, savukārt mirstība bez savlaicīgas ārstēšanas sasniedz 30% līdz 100%.
Masveida izolācija un ierobežojumi reģionā
Reģionālās varasiestādes un tiesībsargājošās iestādes nekavējoties sāka kontaktpersonu apzināšanu. Vairāk nekā 190 cilvēku, kuriem bijis kontakts ar mirušo darbinieci, nogādāti slimnīcās un pakļauti medicīniskajai novērošanai vai izolācijai.
Karantīnas un ierobežojošie pasākumi ievesti vairākās reģiona medicīnas iestādēs, tostarp dzemdību namā. Irkutskā atcelti plānotie publiskie pasākumi, savukārt netālu esošajā Irkutskas Alumīnija rūpnīcā darbiniekiem noteikts pienākums valkāt sejas aizsargmaskas. Par darba drošības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi cilvēka nāvi, uzsākts kriminālprocess.
Oficiālo dienestu pozīcija un pretrunīgie paziņojumi
Krievijas valsts patērētāju tiesību un sabiedrības veselības uzraudzības dienests "Rospotrebnadzor" noraida ziņas par laboratorijas avāriju, norādot, ka sievietes nāves cēlonis bijusi "nezināmas izcelsmes pneimānija" un papildu pārbaudēs darbinieces paraugos nav konstatēti patogēni, ar kuriem viņa strādāja. Dienests uzsver, ka epidemioloģiskā situācija Irkutskā un Šelehovā ir stabila.
Sākotnēji kaimiņos esošās Burjatijas Republikas vadītājs Aleksejs Cydenovs publiski paziņoja, ka sieviete, iespējams, mirusi no mēra, tomēr vēlāk savu paziņojumu precizēja, uzsverot, ka viņa reģionu nav apmeklējusi un Burjatijā mēra uzliesmojumu nav. Savukārt Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs pēc tikšanās ar "Rospotrebnadzor" vadību preses paziņojumos izvairījās tieši saukt slimības nosaukumu, minot vienīgi "aizdomas par īpaši bīstamu infekciju".
Starptautiskā reakcija
Tā kā plaušu mēris Eiropā nav konstatēts vairāk nekā 50 gadus, notikušajam pastiprinātu uzmanību pievērsušas Eiropas Savienības iestādes. Kā ziņo medijs Politico, Eiropas Komisijas preses sekretāre Eva Hrnčīrova apstiprināja, ka ES uzmanīgi seko līdzi notikumu attīstībai. "Mēs zinām par ziņojumiem saistībā ar laboratorijas incidentu Krievijā, kas, šķiet, saistīts ar mēra izraisītāju patogēnu. Mēs sazināmies ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ekspertiem un ļoti cieši novērojam situāciju," viņa atklāja medijam.
Incidentam uzmanību pievērsušas arī ASV valsts iestādes, tostarp Baltais nams, Valsts departaments un Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC). Kā ziņo mediji Axios un RFE/RL (Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība), ASV amatpersonas uzmanīgi seko situācijas attīstībai un aicina Krievijas varas iestādes nodrošināt caurskatāmu un savlaicīgu informācijas apmaiņu.
ASV politiskajās aprindās gadījums izraisījis diskusijas un atsevišķus aicinājumus uz laiku ierobežot starptautisko aviosatiksmi ar Krieviju, kā arī atgādinājumus par vēsturiskajām PSRS bioloģisko ieroču pētniecības programmām, lai gan šobrīd nav nekādu pierādījumu, ka šis incidents būtu saistīts ar militāriem pētījumiem.
Mēra starptautiskās izplatības risks, tai skaitā Latvijā, vērtējams kā ļoti zems pat tad, ja iespējamais mēra gadījums Krievijā tiktu laboratoriski apstiprināts, vērtē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
SPKC uzsver, ka informācija par nāves gadījumu, kas, iespējams, saistīts ar plaušu mēri, un plaša mēroga karantīnas pasākumu ieviešanu pagaidām nav oficiāli apstiprināta Pasaules Veselības organizācijā (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā (ECDC).
Centrs skaidro, ka mūsdienās savlaicīga diagnostika, pacientu izolēšana, kontaktpersonu uzraudzība un efektīva antibiotiku terapija ļauj sekmīgi ierobežot mēra izplatību un novērst plašākus uzliesmojumus.
SPKC nepārtraukti seko līdzi informācijai par iespējamo mēra gadījumu Krievijā un citiem potenciāliem starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumiem, lai nepieciešamības gadījumā laikus izvērtētu riskus un organizētu atbilstošus infekcijas slimību profilakses un kontroles pasākumus.
Kā norāda SPKC, mēris mūsdienās vairs nav globāla problēma, kā tas bija vēsturiski, tomēr slimība nav izskausta un tās dabiskie perēkļi joprojām pastāv.
Saskaņā ar SPKC minētajiem PVO datiem no 2019. līdz 2025. gadam par laboratoriski apstiprinātiem cilvēku mēra gadījumiem ziņoja sešas valstis divos PVO reģionos. Āfrikas reģionā tās bija Kongo Demokrātiskā Republika, Kenija, Madagaskara un Uganda, bet Klusā okeāna rietumu reģionā - Ķīna un Mongolija.
Šajās sešās valstīs kopumā reģistrēti 3847 no 3860 visā pasaulē ziņotajiem iespējamiem mēra gadījumiem.
