Ziņu portāla “Delfi” rīcībā ir nonākuši slepeni Kremļa dokumenti un apjomīgas “Excel” datnes, kas atklāj Vladimira Putina režīma informatīvā kara stratēģiju pret pašas Krievijas un okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem. Krievijas informatīvā kara ieplānotās izmaksas šogad sasniegs 110 miljardus rubļu jeb 1,1 miljardu eiro.
"Delfi" rīcībā esošajos Kremļa dokumentos iekšpolitikas bloka budžets sadalīts trīs daļās: "Prezidenta vēlēšanas", "Informatīvi ideoloģiskais karš" un "Jaunie reģioni", kas ir Ukrainas daļēji okupētie Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabali.
Kremļa nopludinātie dokumenti atklāj apjomīgu Putina stratēģiju savas popularitātes nodrošināšanai pirms gaidāmajām vēlēšanām. “Delfi” norāda, ka informācijas noplūde notikusi Krievijas prezidenta administrācijas iekšpolitikas blokā, kuru vada 61 gadu vecais Sergejs Kirijenko, kurš dēvēts arī par “Donbasa vicekarali”.
Nopludinātajās “Excel” datnēs ir vairāki desmiti elektronisko tabulu, darba grupu tikšanos protokolu, prezentāciju un atskaišu, tostarp arī slēptu. Medijs norāda, ka nopludinātajos dokumentos pieejami arī Krievijas Federācijas šī gada budžeta plāni, kuros norādīti ieplānotie resursi konkrētiem projektiem un to atbildīgajām personām. Atsevišķos gadījumos projektu atbildīgā persona ir pats Putins vai Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins.
Kā norāda portāls “Delfi”, kāds no viņu rīcībā esošajiem dokumentiem atklāj informāciju arī par Kremļa finansēto propagandistu Vladimiru Solovjovu. Saskaņā ar šiem dokumentiem aizvadītajā gadā Solovjovs no Krievijas valsts budžeta saņēmis 15 miljonus eiro, taču šogad finansiālais atbalsts propagandistam tiek plānots jau 30 miljonu eiro apmērā.
Lai atainotu pilsonisko sabiedrību, Putina administrācija izveidojusi arī plašu autonomo bezpeļņas organizāciju tīklu – 15 dažādas Kremļa kontrolētas, valsts propagandu īstenojošas un pareizu sabiedrības noskaņojumu uzturošas iestādes, kurās nodarbinātas 4357 personas ar kopējo budžetu 600 miljoni eiro.
Katrai IAI izstrādātajai filmai, seriālam, konkursam esot paredzēts noteikts skatītāju vai dalībnieku skaits. Šī iemesla dēļ IAI vadītājs vēloties saņemt prezidenta administrācijas atbalstu, lai piespiestu Krievijas sociālos tīklus (piemēram, “VKontakte" un "Yandex”) reklamēt tos bez maksas.
Projektiem, kas tieši saistīti ar prezidenta vēlēšanām, Kremlis 2023.–2024. gada budžetā atvēlējis 540 miljonus eiro. Neatkarīgi no minētās summas ir paredzēti arī izdevumi “papildus vajadzībām” aptuveni 200 miljonu eiro apmērā.
Žurnālisti vērš uzmanību arī uz kādu citu Kremļa kontrolēto organizāciju – “Integrācija”. Šīs organizācijas pamatmērķi ir diktējis pats V. Putins. To apliecina kāda no nopludinātajām organizācijas prezentācijām, kurā citēts V. Putina 2023. gada 17. februāra slepens rīkojums Nr. 106 “Par federālo valsts iestāžu vadītāju vietniekiem sabiedriski politiskajā darbā”.
Šādi okupācijas spēks veic masveidīgu līdzšinējo informācijas kanālu bloķēšanu okupēto teritoriju iedzīvotājiem un aizstāj tos ar Kremļa informācijas plūsmu. Lai to veiksmīgi īstenotu, nopludinātajos dokumentos arī noteikti uzdevumi: “aprēķināt, cik satelītantenas nepieciešamas “krievu pasaules” ieviešanai, palielināt montāžas brigāžu skaitu, demontēt ukraiņu satelītantenu aprīkojumu un nodrošināt nepieciešamo finansējumu.” Vienlaikus tiek arī izstrādāts plāns, kā palielināt drukāto propagandas materiālu izstrādāšanu un izplatīšanu.
No nopludinātajiem dokumentiem secināms, ka līdz 2023. gada 15. maijam minēto uzdevumu ietvaros okupētajā Doņeckas apgabalā iedzīvotājiem uzstādīti 6000 satelīttelevīziju komplektu, kā arī saņemti 63 tūkstoši pieteikumi Krievijas satelītsistēmu uzstādīšanai. Minētajā atskaitē arī minēts, ka uzdevumu izpildē esot iesaistītas 67 brigādes.
Vienlīdz svarīga ir arī pašas Ukrainas plašsaziņas līdzekļos izplatītās informācijas materiālo bloķēšana visos četros daļēji okupētajos apgabalos. Lai to izdarītu, okupētajās teritorijās tiek finansēta īpaša tīmekļa bloķēšanas sistēma (dēvēta par "automatizētu interneta drošības sistēmu”), lai nodrošinātu piemērotu informatīvo telpu Krievijas prezidenta vēlēšanām un veiktu visaptverošu informatīvās telpas kontroli. Sistēma ir tiešā Krievijas Galvenā radiofrekvenču centra pakļautībā un aizvadītajā gadā tai tika piešķirti 10 miljoni eiro.
Sociālo tīklu lietotāju kontrolē iesaistās arī dokumentos minēta organizācija CISM jeb Jaunatnes vides izpētes un tīkla monitoringa centrs, kuram tika piešķirti līdzekļi, lai uzraudzītu jaunatnes vides stāvokli okupētajās Ukrainas teritorijās un informētu par draudiem vai destruktīvām izpausmēm. CISM uzdevums ir nodrošināt vismaz 85% sociālo tīklu profilu uzraudzību.
Tāpat arī “aizliegtā satura” filtrācijā Kremlis plāno izmantot mākslīgā intelekta rīkus, lai identificētu režīmam nevēlamu fotogrāfiju publicēšanu. “Delfi” norāda, ka sistēmas tehniskie aspekti norāda uz spēju filtrēt un analizēt vairāk nekā 200 tūkstošus attēlu diennaktī. Vienlaikus, lai bloķētu un pārtvertu Ukrainas informāciju un signālus, paredzēts iegādāties īpašu aprīkojumu.
