Latvijas Kara muzeja konferencē zinātnieki diskutē par vēstures lomu drošības jautājumos

Konferences dalībnieku vidū bija vienprātība par vēstures izšķirošo lomu pilsoniskās sabiedrības un nacionāls drošības veidošanā. Vēsture spēj skaidrot tagadnes notikumus un nostiprināt nacionālo pašapziņu, atzīst eksperti. Spēcīga pilsoniskā sabiedrība un nacionālā pašapziņa savukārt nostiprina spēju mobilizēties krīzes apstākļos un pierādīt pastāvēšanas leģitimitāti citu acīs.

Image

Diskusijās iesaistītie eksperti atzina mūsdienu “drošības” jēdziena paplašināšanos, uzsverot, ka tagad valstīm ir arī jāiesaista un jāaudzina sabiedrība tā, lai tā spētu iesaistīties valsts identitātes aizsargāšanā.

Vēsturnieki arī norāda, ka tādiem tirānijas režīmiem kā Baltkrievija un Krievija, sirgstot ar savas varas leģitimitātes deficītu, rodas bīstama nepieciešamība uzsākt karus, vienojot sabiedrību pret kopīgu ārējo ienaidnieku.

Kā vienu no būtiskākajiem apdraudējumiem eksperti atzīst vēsturi, ko informatīvā kara laikā izmantot agresijas attaisnošanai. Tirānijas, falsificējot un manipulējot ar vēsturi, noliedz kādas valsts pastāvēšanas leģitimitāti, kas kļūst par attaisnojumu agresija veikšanai.

Turklāt ilgtermiņā manipulējot ar sabiedrībai sensitīviem jautājumiem, tostarp vēstures jomā, tiek būtiski ietekmēta valsts kopējā nacionālā drošība. Tādēļ objektīvas zināšanas par vēsturi sniedz sabiedrībai spēju būt noturīgai mūsdienu informatīvajā vidē, kurā saduras dažādu naratīvu centieni izcīnīt kauju pār cilvēku prātiem un sirdīm.

Image

Ņemot vērā, ka Latvijā un pasaulē kopumā ir manāmi arvien lielāki agresorvalstu centieni izvērst informācijas operācijas, tostarp uzturot ar sagrozītiem vēsturiskiem faktiem pārpildītus naratīvus, muzeju loma sabiedrības viedokļa veidošanā ieņem arvien lielāku lomu.

Tieši tādēļ Latvijas Kara muzejs 2023. gada oktobrī veiks strukturālas reformas, kā rezultātā tiks izveidots Sabiedrības izglītības un komunikācijas departaments, kas nodarbosies ar muzeja komunikācijas un izglītojošā darba politikas realizēšanu.

Jāuzsver, ka tādējādi, visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā, Latvijas Kara muzejs ir uzņēmies jaunu virsuzdevumu – audzināt pilsonisko sabiedrību un iestāties pret Latvijai nedraudzīgu valstu centieniem mainīt izpratni par vēsturi.

Latvijas Kara muzeja vadība arī uzsver, ka turpmāk par vienu no prioritātēm tiek izvirzīta sabiedrības uzrunāšana par Latvijas konstitucionālajām un cilvēciskajām vērtībām, tādējādi veicinot sabiedrības līdzdalību – sevišķi valsts drošības veicināšanas procesos.

Konferences mērķis ir analizēt drošības izaicinājumus un drošības stāvokļa mainīgo dinamiku Baltijas telpā. Tā norisinās no 21. līdz 22. septembrim Latvijas Kara muzejā un ietver dažādu nozaru ekspertus no 11 Eiropas valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Beļģijas, Ukrainas, Čehijas, Zviedrijas, Horvātijas un Rumānijas.