Pašlaik Igaunijā dzīvo aptuveni 20 000 Krievijas pilsoņu, kuri ir atbilstošā vecumā, lai tiktu mobilizēti karam Ukrainā, taču nav skaidrs, cik liela ir faktiskā daļa, kurus varētu iesaukt Krievijas armijā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Igaunijas Iekšlietu ministrijas robežsardzes un migrācijas politikas departamenta vadītājs Janeks Magi (Janek Mägi) intervijā medijam “ERR” sacīja: "Krimināllikums nosaka, ka dalība militāros konfliktos ir sodāma. Lai gan tas noteikti attiektos uz ikvienu no tiem, kas konfliktā Ukrainā karo Krievijas pusē, tas neattiektos uz tiem, kas pievienojas, lai dienētu Ukrainas labā. No Ukrainas puses tas noteikti nav agresijas akts, tādējādi cīņa Ukrainas pusē nav sodāma darbība.”
Igaunijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis uzsver, ka pievienošanās citu valstu bruņotajiem spēkiem kara gadījumā, var novest pie uzturēšanās atļaujas anulēšanas, ņemot vērā, ka piedalīšanās bruņotā konfliktā nozīmē dalību noziedzīgā darbībā.
Igaunijas Iekšējais drošības dienests (IDS) norāda, ka to cilvēku skaits, kas no Igaunijas dodas karot Ukrainas karā, ir mērāms "divciparu skaitļos".
Runājot par tiem, kuriem faktiski varētu būt pienākums dienēt Krievijas armijā, bet kuri dzīvo Igaunijā, Janeks Magi sacīja, ka viņu skaits, visticamāk, ir "ļoti mazs".
Krievija pagājušajā rudenī mobilizēja ap 300 000 cilvēku, lai turpinātu savu agresiju pret Ukrainu. Drīz vien sociālajos tīkos izplatījās “mīmi” galvenokārt norādot uz līdzību starp krievu vārdiem “mobilizācija” (мобилизация) un vārdu “kaps” (могила).
Jāatzīst gan, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins negrasās padoties un beigt karu Ukrainā, tādēļ Krievijas sabiedrība var gaidīt vēl vienu mobilizācijas kārtu.
