Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas (NPR) šobrīd strādā ar pusi jaudas, un naftas pārstrāde, kas vēl pērn bija viena no ienesīgākajām nozarēm Baltkrievijā, tradicionāli pelnot no eksporta Eiropas un Ukrainas tirgiem, pašreizējo sankciju ietekmē šos tirgus ir pazaudējusi.
Šobrīd Novopolockas NPR “Naftan” un Moziras NPR noslogojums ir minimāls, piemēram, Moziras NPR tas ir aptuveni 45% no līdzšinējās slodzes. Tikmēr “Naftan” savu produkciju piegādā vietējam tirgum, kamēr uz Ķīnu tiek eksportēts tikai naftas kokss, no kā peļņa ir maza. Arī Moziras NPR šobrīd primāri strādā vietējam tirgum, kura nodrošināšanai pietiek ar 15% no slodzes.
Naftas un gāzes nozares apskatniece Tatjana Maņonoka norāda, ka iepriekš Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas deva nozarei būtisku pieaugumu, nodrošinot valsti ar ārvalstu valūtu, bet tagad finanses jātērē uzņēmumu uzturēšanai. Vienīgais veids, kā problēmu var atrisināt, ir eksports, jo vietējais tirgus ir ļoti ierobežots.
Kaut arī Baltkrievijas premjerministrs Romāns Golovčenko saviem iedzīvotājiem un starptautiskajai sabiedrībai cenšas iestāstīt, ka Rietumu noteiktās sankcijas ir devušas pozitīvu ietekmi, jo atsevišķi Baltkrievijas uzņēmumi ir sākuši pat labāk strādāt, realitāte ir daudz skarbāka.
To apliecina arī Baltkrievijas oficiālā statistikas dienesta “Belsat” dati, kas liecina, ka martā Baltkrievijā rūpniecības uzrādījusi kritumu par 6,4%, salīdzinot ar analoģisku mēnesi pērn. Vislielākais kritums bijis metalurģijai (-19,3%), vieglajai rūpniecībai (-11,1%) un elektroiekārtu ražošanai (-10,3%). Kaut arī atsevišķās jomās vērojams arī kāpums, piemēram, datortehnoloģiju ražošanā (+35,3%), transporta nozarē (+15%), tās tomēr nespēs kompensēt kopējo ekonomikas kritumu, ko nosaka Rietumu ieviestās sankcijas pret galvenajām valsts ekonomikas nozarēm.
