Vācijas ārlietu ministre pauž valsts gatavību veicināt NATO brigādes izveidi Lietuvā

Ārvalstīs
LETA/BNS
Vācijas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Lietuvā karavīri
Foto: Vācijas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Lietuvā karavīri/Foto: EPA/Scanpix

Vācija ir gatava sniegt būtisku ieguldījumu NATO brigādes izveidei Lietuvā, lai aizvietotu pašreizējo starptautisko spēku bataljonu, vizītes Viļņā laikā piektdien apliecināja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Viņa gan piebilda, ka lielākas militāras vienības izvietošanai valstī nepieciešams atbilstošs NATO lēmums.

"Mēs pašlaik ar NATO partneriem runājam par jaunu aizsardzības koncepciju, tādēļ ir svarīgi, lai mūsu kopīgā rīcība būtu izlēmīga kā aliansei, nevis kā atsevišķiem ārlietu ministriem. Ir svarīgi būt vienotiem šajā procesā," Bērboka teica preses konferencē līdzās Lietuvas ārlietu ministram Gabrieļum Landsberģim.

"Ja NATO izlems, ka [bataljons] ir jāpastiprina līdz brigādes līmenim, mēs kā Vācijas Federatīvā Republika sniegsim tajā būtisku ieguldījumu. Esmu sapratusi, ka ir nepieciešamība, ir vajadzība, un Vācija atbilstoši rīkosies," piebilda ministre.

Bērboka atzina, ka līdzšinējā NATO savaldīšanas stratēģija vairs nav piemērota Baltijas valstīm, tādēļ aliansei ir jābūt gatavai cīnīties pret iespējamiem draudiem un nekavējoties aizsargāties reģionā. 

Ukrainas pilsētu pieredze Krievijas uzbrukumos parāda, ka ir nepieciešama "aizsardzība no Krievijas", teica Vācijas ārlietu ministre. 

"Baltijas valstīm vairs nepietiek ar iepriekšējo NATO savaldīšanas loģiku," viņa atzina, piebilstot, ka Krievijas prezidenta Vladimira "Putina Krievija liek izvēlēties jaunu kursu".

Savukārt Landsberģis norādīja, ka Krievijas rīcība ir krasi mainījusi drošības vidi, kam ir jāatspoguļojas vasarā gaidāmā NATO samita Madridē lēmumos. 

Viņš uzstāja, ka bez papildu karavīriem Lietuvai ir nepieciešamas arī pretgaisa aizsardzības sistēmas, militārais aprīkojums un cits bruņojums.

"Atbildei jābūt tūlītējai, pirmajā centimetrā," par rīcību iespējama uzbrukuma gadījumā teica Lietuvas ārlietu ministrs un viņa Vācijas kolēģe solīja, ka šie jautājumi tiks izskatīti "tuvāko nedēļu laikā".

Baltijas valstīs un Polijā kopš 2017.gada ir izvietoti starptautiskie bataljoni, kuru mērķis ir Krievijas savaldīšana. NATO daudznacionālo bataljonu Lietuvā pašlaik vada Vācija, kura valstī izvietojusi ap 900 karavīru.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā reģiona valstis vēlas panākt bataljonu palielināšanu līdz brigādes izmēram.

Dalies ar šo ziņu