Šobrīd Krievijā dīkstāvē atrodas vismaz 98 000 darbinieku, kas ir divarpus reižu vairāk nekā marta sākumā, informē Krievijas darba un sociālās aizsardzības ministra vietnieks Andrejs Pudovs.
Pēc laikraksta “Financial Times” aplēsēm Rietumvalstu kompānijas, kas paziņoja par aiziešanu no Krievijas tirgus, pašlaik turpina maksāt algu aptuveni 200 000 darbinieku, bet, ņemot vērā ieilgušo karu un sankcijas, visticamāk, drīzumā būs spiestas sākt šo darbinieku atlaišanu.
Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozi Krievijas ekonomikas kritums 2022. gadā būs 8,5%, inflācija – 21,3%, bet bezdarbs – 9,3%. Atšķirībā no Pasaules bankas, SVF prognozē, ka arī 2023. gadā Krievija piedzīvos ekonomikas kritumu mīnus 2,3% apmērā, nevis izaugsmi.
Salīdzinoši neatkarīgā socioloģisko pētījumu kompānijas “Levada-Centr” aptauja liecina, ka martā lielākā daļa – 75% Krievijas sabiedrības kā svarīgāko notikumu nosauca tā dēvēto "speciālo militāro operāciju". Salīdzinājumam – sankcijas un cenu pieaugumu kā svarīgus nosaukuši attiecīgi 8% un 13% aptaujāto.
Tas liecina, ka liela daļa Krievijas sabiedrības nemaz vēl nav apzinājusies kara ekonomiskās sekas. Tiesa, saskaņā ar citām aptaujām, sankcijas ir izjutuši 41% līdz 43% Krievijas iedzīvotāju.
Ekspertu vidē figurē trīs iespējamie varianti, kad finansiāli ekonomiskā situācija varētu radīt neapmierinātību Krievijas sabiedrībā. Iespējams, tieši šajā vasarā daudzus skats pirmais nopietnais bezdarba vilnis, bet rudenī pieaugs komunālie maksājumi, ko daudzi izjutīs. Ņemot vērā analoģiju ar Krimas okupāciju 2014. gadā, kuras radītā eiforija – sabiedrības medusmēnesis ar režīmu – turpinājās aptuveni trīs gadus, neraugoties uz finansiāli ekonomiskajām grūtībām, arī Krievijā īstās sekas varētu parādīties pēc diviem trim gadiem.
Tikmēr Krievijas līderis Vladimirs Putins un režīma ekonomisti pauž pārliecību, ka Krievijas ekonomika spēs adaptēties. Atbalsta sniegšana sociāli maznodrošinātajiem izvirzīta par vienu no valdības prioritātēm.
